Pilsoņu kongress

Aicinām apmeklēt Pilsoņu Kongresa 25. gadadienai veltītu svinīgo sanāksmi

21/04/2015

IzdrukātNosūtīt

Šī gada 1. maijā plkst. 11:00 Lielajā Ģildē, Rīgā, Amatu ielā 6 notiks Latvijas Republikas (LR) Pilsoņu Kongresa (PK) 25. gadadienai veltīta svinīgā sanāksme. No plkst. 10:00 tik demonstrēti PK videoarhīva materiāli. Pasākuma mērķis ir atsaukt atmiņā PK pamatprincipus un novērtēt, kā tie īstenojušies Latvijas un pasaules notikumu kontekstā. Sanāksmes norisi atbalsta LR Kultūras ministrija. Ieeja brīva.

Šī gada pavasarī aprit 25 gadi kopš PK pirmās sesijas. Līdz šim tā darbība ir gandrīz aizmirsta, tā vēsture nav pietiekami pētīta un apzināta. PK maz pieminēts vēstures grāmatās, bet pieejamā informācija bieži vien neprecīza.

"Toreiz, 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā, uz pirmo PK sesiju pulcējās jaunievēlētie Kongresa delegāti. Pilsoņu kustība – Trešās atmodas vainagojums – bija aptvēris visus Latvijas sabiedrības slāņus. To aizsāka sabiedriskās organizācijas LNNK, "Helsinki-86", Vides aizsardzības klubs, autonomā "Helsinki-86" Rīgas nodaļa, Latvijas Tautas frontes (LTF) Radikālā apvienība, atbalstu sniedza arī daudzas LTF nodaļas un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Tika reģistrēti vairāk nekā 800 tūkstoši Latvijas Republikas pilsoņu un sarīkotas PK vēlēšanas, kurās piedalījās 679 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Piedaloties sanāksmē, apliecināsim, ka deviņdesmito gadu sākumā PSRS okupācijas apstākļos ievēlētās Latvijas valsts tiesiskās pārstāvības – PK – pamatnostādnes mūsu sirdīs un domās joprojām ir dzīvas," norāda Zigurds Strīķis, nodibinājuma "Pilsoņu Kongresa fonds" valdes dalībnieks.

PK uz savu pirmo sesiju sanāca dažas dienas pirms 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas Filharmonijas zālē – Lielajā Ģildē. To tiešajā ēterā pārraidīja Latvijas Televīzija. PK atzina, ka Latvija ir okupēta un anektēta valsts, un, pamatojoties uz starptautisko tiesību pamatprincipiem, pieprasīja okupācijas izbeigšanu, okupācijas armijas izvešanu, PSKP darbības izbeigšanu un stāvokļa pirms okupācijas atjaunošanu. Otrajā sesijā (1990. gada 30. jūnijā) PK pasludināja sevi par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesisku pārstāvniecību.

PK iestājās par Latvijas valsts atjaunošanu uz tiesiskās pēctecības pamata. Tas bija pagaidu parlaments, kura mērķis bija radīt nosacījumus likumīgas Saeimas vēlēšanām, lai pēc tās ievēlēšanas nodotu tai savas pilnvaras. PK darbojās saskaņā ar 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās nepārtrauktības pastāvēšanas (de iure) doktrīnu, kuru visus pēckara gadus uzturēja spēkā Latvijas sūtniecības Vašingtonā un Londonā. 1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas PSR Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. PK izdeva laikrakstu "Pilsonis" (vēlāk "Pavalstnieks";) vairāku tūkstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress arī uzsāka LR pilsoņu apliecību izsniegšanu.

Sagaidot PK jubileju, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir digitalizējusi laikrakstus "Pilsonis" un "Pavalstnieks", un pēc "Pilsoņu Kongresa fonda" ierosinājuma gatavo pilsoņu kustībai un Pilsoņu Kongresam veltītu ceļojošo izstādi. To plānots atklāt šī gada rudenī.

Lai izstāde saturiski daudzveidīgāk atspoguļotu PK darbības laiku, LNB un "Pilsoņu Kongresa fonds" aicina ikvienu iesaistīties ekspozīcijas veidošanā ar savā rīcībā esošām rakstītām, drukātām, audio, video, foto vai cita veida vēstures liecībām, vai sniegt informāciju, kas varētu sekmēt to atrašanu. Materiālus ar to īpašnieku atļauju iecerēts nofotografēt vai digitalizēt, tādējādi iekļaujot tos izstādē.

Par vēstures liecību nodošanu LNB līdz 31. maijam lūdzam sazināties ar Maiju Krūmiņu – tālr.: 67806120, e-pasts: maija.krumina@lnb.lv (link sends e-mail). Materiālu iesniedzēji tiks aicināti piedalīties izstādes atklāšanas pasākumā (datums tiks precizēts).

Informāciju sagatavoja:
Nodibinājums "Pilsoņu Kongresa fonds``