Ko Roberts Zīle paveicis Eiroparlamentā

Ko pašreizējie Eiroparlamenta deputāti darījuši Briselē, vai tiešām tikai apkarojuši T. Ždanokas aktivitātes? Atbildi uz šo jautājumu nav bijis viegli atrast masu saziņas līdzekļos, bet speciāli meklēt informāciju internetā ne visiem ir laika un pacietības.

Tāpēc esat aicināti izlasīt, ko Roberts Zīle (TB/LNNK) paveicis, darbojoties Eiroparlamentā, Transporta komitejā. Eiroparlamentam ir likumdevēja funkcija kopīgi ar Padomi pieņemt ES likumus - regulas un direktīvas. Darbs pie ES regulām un direktīvām ir svarīgs, jo tie ir dokumenti, kuri ir saistoši visam dalībvalstīm un tāpēc vistiešākajā veidā ietekmē daudzas Latvijas tautsaimniecības nozares un Latvijas uzņēmumus.

Jāpiebilst, ka R. Zīle ir deputāts, kurš visvairāk strādājis pie ES likumiem, lai iestrādātu tajos Latvijas interesēm atbilstošas normas. Viņš pārzina procedūras, kā šie dokumenti top.

Zemāk jūsu uzmanībai īss uzskaitījums par to, kas darīts un kas panākts.

Guvis EK atbalstu prioritārai Latvijas un Baltijas energoapgādes drošībai R. Zīle panācis, ka Latvijas un citas Baltijas valstis jautājumu par atkarību no Krievijas gāzes var risināt ar ES atbalstu. Pēc viņa daudzkārtīgiem aicinājumiem mazināt Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, jaunajā ES energoapgādes plānā kā kritiski svarīgs atzīmēts uzvedums pabeigt ES iekšējā enerģētikas tīkla izveidošanu, attīstot enerģētikas infrastruktūru tieši Baltijas jūras zonā. Šobrīd reģions, t.sk. Latvija, ir izolētas un atkarīgas vienīgi no "Gazprom' gāzes piegādēm. R. Zīle izstrādāja priekšlikumus kopējās ES gāzes un elektrības tirgu izveidi īpaši pievēršoties, lai „spēles noteikumi” atbilstu Latvijas centieniem dažādot enerģijas piegādātājus, un ļaujot patērētājiem nākotnē izvēlēties, no kā un par kādu cenu saņemt gāzi vai elektrību.

Aizstāvējis Latvijas uzņēmēju tiesības sniegt savus pakalpojumus jebkurā ES valstī godīgas konkurences apstākļos ES ir jānodrošina vienādas tiesības veco un jauno valstu uzņēmējiem brīvi darboties iekšējā pakalpojumu tirgū un jārespektē godīga konkurence, nav nepieciešama nekāda nodarbinātības un sociālo apstākļu harmonizācija! Veco ES dalībvalstu bažas par lētākiem pakalpojumiem no jaunajām dalībvalstīm faktiski nozīmē brīvā pakalpojumu tirgus jaunpienācēju diskrimināciju – regulāri uzsvēris Roberts Zīle.

Panācis ES naudas piešķiršanu kravas mašīnu rindu problēmas risināšanai uz Latvijas-Krievijas robežas Pēc R. Zīles priekšlikuma, ES piešķīrusi naudu kravas automašīnu rindu problēmas risināšanai Terehovas – Burački kontrolpunktā, kas ir ES Ziemeļu robeža. Drošu smago automašīnu stāvvietu ierīkošanai trijos ES robežšķērsošanas punktos ar Krieviju (tajā skaitā – Latvijas un Krievijas robežpunktā Terehovā) 2008. gada ES budžetā piešķirti 3,5 miljoni eiro, bet 2009. gada - gandrīz 2,5 miljoni eiro.

Panācis iespēju Latvijā izdevīgāk piemērot ceļa nodevu smagajām automašīnām, kas gaida uz Latvijas - Krievijas robežas Kad Latvijā tiks ieviesta ceļa nodeva visām smagajām mašīnām, kas lieto mūsu valsts ceļus, Latvija izņēmuma kārtā varēs automašīnām, kas gaida rindās pie robežšķērsošanas punktiem, šo nodevu aprēķināt balstoties uz laiku, ko automašīna pavada uz ceļa. Latvijai šis izņēmuma stāvoklis nepieciešams, lai automašīnas, kuras vairākas dienas gaida rindās pie robežas ar Krieviju, samaksātu ceļa nodevu, kas atbilst nodarītajam vides piesārņojumam. Iekasētos līdzekļus Latvija varēs izmantot, uzlabojot infrastruktūru šajās vietās.

Panācis Rail Baltica prioritāro statusu pateicoties R. Zīles uzstājībai, ātrvilciena līnija Rail Baltica, kas Latviju savienotu ar ES valstīm, šobrīd ir viens no ES prioritārajiem transporta projektiem. Projekta finansējums un prioritārais statuss vairākkārt bijis apdraudēts, taču R. Zīle vienmēr spējis pārliecināt EK par projekta nozīmīgumu Latvijai un visam reģionam. Budžeta pārskatīšanas laikā R. Zīle panāca, ka Eiropas amatpersonas atzīst Rail Baltica ekonomisko nozīmi un saglabā tam piešķirto finansējumu.

Panācis papildu CO2 emisiju kvotas airBaltic un citām strauji augošām aviokompānijām Arī aviācijas nozare sākot ar 2012.gadu tiks iekļauta Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Pateicoties R. Zīles un kolēģu darbam, panākts, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiks atliktas rezervē, kas paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic. Tas nozīmē, ka kompānijai būs jāpērk mazāk kvotas un tas savukārt nozīmē mazāku biļešu sadārdzinājumu pasažieriem.

Atbalstījis vienotus principus nodevu iekasēšanai lielākajās ES lidostās, tostarp Rīgas lidostā jaunā direktīva paredz vienādus principus nodevu iekasēšanai aptuveni 67 ES, tajā skaitā - Rīgas, Tallinas un Viļņas lidostās. Tas nodrošinās vienlīdzīgu, atklātu un nediskriminējošu nodevas un to atlaižu piemērošanu dalībvalstu lidostās, par vienādiem pakalpojumiem piemērojot arī vienādu nodevu. Līdz ar to ieguvēji būs pasažieri.

Nepieļāvis Latvijas ostām nelabvēlīgus ES noteikumus Deputāts Roberts Zīle iebilda pret tādu ES regulējumu ostām, kas neņem vērā negodīgās konkurences apstākļus, kādos atrodas Latvijas un citu Baltijas valstu ostas, sastopoties no ne - Eiropas valstīm, piemēram, Krievijas, puses īstenotu diskriminējošu politiku, jau gadiem ilgi pret Latvijas ostām lietojot diskriminējošus dzelzceļa tarifus. Rezultātā 2006. gadā Parlaments noraidīja Ostu pakalpojumu direktīvas projektu, jo pārlieku mēģināja iejaukties ostu iekšējās darbības regulēšanā, par ko jālemj Latvijā, nevis Briselē.

Pieprasījis Eiropas Komisijai rīkoties, lai Krievija pārstāj iekasēt nelikumīgu maksu no Eiropas aviokompānijām par Sibīrijas pārlidojumiem;

Aizstāvējis Latvijas kā valsts ar mazu floti intereses ES Kuģniecības drošības likumdošanas aktos.

Vairāk informācijas: www.uen.lv