Rekets pašvaldībā

nezinu vai nebūs autortiesību pārkāpums,bet tā kā Ogrenet par to neieinteresējās,atļaušos pārpublicēt no 23.sept.Ogres Vēstīm kādu izmisuma vēstuli:

"Rit jau otrais gads, kopš esmu Ķeguma novada domes deputāta statusā, bet neesmu pieradis un laikam jau arī nepieradīšu pie tā sauktā «deputāta darba».
Rakstīt papīrus kaudzēm, septiņreiz mērīt un atlikt darīšanu uz nākamo reizi, vienmēr prātot, kas aiz tā slēpjas, un laiku pa laikam pēkšņi uzzināt, ka patiesais nolūks ir tieši pretējs tam, kas papīros rakstīts – patiešām grūti saprast, kā to var saukt par darbu. Par birokrātiju gan varētu, lai gan, tā sakot, ar pildījumu – cēlu mērķu izskatā rūpīgi iesaiņotām intrigām un savtīgām interesēm.
Bet ne vienmēr «deputāta darbs» ir saistīts ar rūgtumu par nepadarīto vai nožēlu par garām palaistām iespējām. Vasaras beigās intrigu un aizkulišu darījumu atmosfēra Ķeguma novada domē vainagojās ar līdzšinējās domes priekšsēdētājas Sandras Čivčas atkāpšanos no amata. Uzskatīju un uzskatu, ka viņas vienīgā vaina bija nespēja pielāgoties šādai atmosfērai. Tomēr šis raksts nav par atkāpšanos un to, kā tā tika panākta. Raksts ir par to, kas sekoja vēlāk.
Dažas stundas pirms domes sēdes, kurā bija paredzēts ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju, pie manis, manā zemnieku saimniecībā, pēkšņi glaunā autiņā ieradās kāds smalks kungs. Esot no Rīgas, no svarīga kantora un ar visādiem sakariem. Sēra smaku nejutu, arī āža kāja nebija manāma – tagad domāju, laikam jau mūsdienās atsevišķu trūkumu novēršana vairs nav problēma. Bet apciemojuma mērķis gan kļuva skaidrāks par skaidru tūdaļ – ja es nebalsošot par to domes priekšsēdētāja kandidātu, par kuru vajagot, sūtīšot svarīgu komisiju pārbaudīt un zinošu inspekciju noskaidrot un uzlikšot šitādus sodus un tādus aizliegumus, ka bankrots būšot kā atpestīšana…
Viena lieta ir dzirdēt par reketieriem radio vai televīzijā vai lasīt avīzē, bet pavisam cita – savas mājas pagalmā pēkšņi saprast, ka draudi ir reāli un domāti tev pašam. Un ir jāpieņem lēmums, no kura daudz kas var būt atkarīgs…
Lai arī ne viegli un ne uzreiz, es esmu savu lēmumu pieņēmis. Nevaru un negribu balsot par cilvēku, kuram vajadzīga tikai vara un personiskās intereses. Tagad atliek vien gaidīt svarīgās komisijas un zinīgās inspekcijas. Bet pārsteigts es vairs nebūšu – no personiskās pieredzes zinu, ar ko jārēķinās deputātiem. Vismaz Ķeguma novada domē. Un ar šo rakstu vēlos pateikt vēlētājiem, no kuriem daļu man ir gods pārstāvēt – es gribu, lai Jūs zinātu, kas, kā un kāpēc notika. Uzskatu to par savu deputāta pienākumu.

Ar cieņu,
Viesturs Teicāns,
Ķeguma novada domes deputāts