Sodi SIA Lart un SIA LLK

Nu tad solītais raksts!

Ogres novada domes administratīvā komisija par patvaļīgu būvniecību kooperatīvajā namā Ogrē, Nogāzes ielā 2 un 2a, SIA "Lart" uzlikusi 300 latu lielu naudas sodu. Firma bēniņu izbūvi bija uzsākusi bez attiecīga projekta un saskaņošanas būvvaldē. Šobrīd būvatļauja top, bet daļa iedzīvotāju joprojām apšauba bēniņu izbūves likumību, uzskatot, ka tiek pārkāptas viņu īpašuma tiesības.

Kā "OZ" pastāstīja Ogres novada domes būvvaldes būvinspektors Raitis Gultnieks, šāgada 22.martā konstatēts, ka Nogāzes ielā 2 un 2a veic siltumizolācijas demontāžu virs piektā stāva, kā arī demontē daļu no jumta seguma. Akceptētu būvprojektu un būvatļauju SIA "Lart", kas veica šos darbus, uzrādīt nevarēja. Būvinspektors norādīja nekavējoties būvdarbus pārtraukt saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta 4.daļu un tos atsākt tikai pēc būvatļaujas saņemšanas.

Piemēro minimālo sodu

Būvdarbus pārtrauca, tāpēc būvinspektors administratīvo protokolu nesastādīja, taču pēc laika šajā objektā uzsāka vēl citus darbus. Veicot atkārtotu apsekošanu šāgada 18.augustā, būvinspektors konstatēja, ka bēniņu telpās virs piektā stāva ir izveidotas lodžijas, ieliktas durvis un logi. Sakarā ar konstatēto faktu šoreiz tika sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols, un firma par patvaļīgo būvniecību jau saņēmusi sodu. Kā pastāstīja Ogres novada domes administratīvās komisijas priekšsēdētājs Jānis Latišs, tikai 300 latu liels naudas sods firmai piemērots, ņemot vērā būvinspektora apliecinājumu, ka firma pēc pirmā pieprasījuma patvaļīgos būvdarbus pārtraukusi. Administratīvās komisijas rīcībā nebija informācijas, ka arī martā veikta minētā objekta apsekošana, jo tad administratīvais protokols netika sastādīts.

Būvatļauju uzskata par formalitāti

SIA "Lart" valdes priekšsēdētājs Egils Helmanis nenoliedz, ka firmai nebija būvatļaujas. E.Helmanis skaidro, ka būvdarbus bez atļaujas firma uzsākusi cerībā, ka darba gaitā to saņems, taču atsevišķu iedzīvotāju sūdzību dēļ darbus uz laiku nācies apturēt, un vienubrīd māja bija palikusi bez jumta seguma, kā rezultātā lietus laikā applūda vairāki dzīvokļi. Faktiski, lai atrisinātu šo situāciju, firma bijusi spiesta turpināt darbus. Jautāts, kāpēc tomēr būvdarbi bija uzsākti pirms būvatļaujas saņemšanas, E.Helmanis skaidro, ka atļauja, viņaprāt, ir tikai formalitāte, kas šobrīd tiek kārtota. Teju teju to saņemšot un darbi varēs turpināties nu jau likumīgi. Nākamnedēļ plānots uzstādīt teknes un uzsākt remontdarbus bojātajos dzīvokļos. "SIA "Lart" no atbildības neizvairīsies. Cietušos dzīvokļus izremontēsim par saviem līdzekļiem. Man jāatvainojas iedzīvotājiem, kas piedzīvojuši neērtības. Lai tās kompensētu, esam nākuši iedzīvotājiem pretim un apņēmušies segt pusi nepieciešamo līdzekļu siltummezgla rekonstrukcijai," skaidro E.Helmanis. Kā "OZ" apstiprināja būvinspektors R.Gultnieks, būvatļauja firmai jau ir tikpat kā rokā, atliek vien iesniegt darbu veikšanas projektu un to varēs saņemt.

Neapmierina darbu kvalitāte

Tomēr ne visus iedzīvotājus apmierina pārbūves kvalitāte. Jumta nomaiņas rezultātā no lietus cietuši visi piektā un arī daudzi ceturtā stāva dzīvokļi. "Sākot ar šāgada 17.martu, bēniņu izbūves dēļ manā dzīvoklī periodiski tiek bojāti griestu pārsegumi, kā arī griestu un sienu apdare. Ilgstoši nepārsegtā jumta dēļ radušies bojājumi lodžijas pārseguma panelī, un lietus laikā noplūst guļamistabas griesti un siena. Tā kā nebiju informēta par būvdarbu sākšanu, kā arī par to plānoto pabeigšanu, esmu cietusi finansiālus un morālus zaudējumus," teikts nama iedzīvotājas Vitas Rinkevičas iesniegumā DzĪKS "Pārogres nami" valdes priekšsēdētājam A.Bērziņam. V.Rinkevičas teikto apliecina arī 1.augustā SIA "Lart" pārstāvja sastādītais akts. ''SIA "Lart" pārstāvis piedāvāja veikt remontu ar saviem strādniekiem, taču uzskatu, ka šie cilvēki strādā nepietiekami kvalitatīvi, tāpēc vēl neesam panākuši vienošanos par remonta izpildi," skaidro V.Rinkeviča. 21.augustā ar sūdzību iedzīvotāji vērsušies Ogres novada domē. Nama iedzīvotāji par darbu kvalitāti plāno sūdzēties arī Valsts būvinspekcijā.

Uzskata, ka tiek pārkāptas viņu tiesības

Vairāki nama iedzīvotāji uzskata, ka saskaņā ar ierakstu Zemesgrāmatā viņiem pieder ne vien dzīvoklis, bet kopīpašuma domājamās daļas, tas ir, arī bēniņi, kuru pārbūve uzsākta bez saskaņošanas ar iedzīvotājiem. "Saskaņā ar Likuma par dzīvokļu īpašumu 3.pantu mājas bēniņi ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tāpēc nav pieļaujamas nekādas kopīpašumu apgrūtinošas vai atsavināšanas darbības bez pārējo dzīvokļa īpašnieku piekrišanas. Neskaidrā situācija ar mājas bēniņiem, dzīvokļu izbūve tajos bez mūsu piekrišanas aizskar mūsu kā kopīpašnieku intereses," rakstīts nama iedzīvotāju vēstulē, kas adresēta DzĪKS valdei. Šie argumenti izklāstīti arī sūdzībā Ogres novada domei.

Būvvaldei nebija pamata neizsniegt atļauju

Kā skaidro Ogres novada būvvaldes vadītāja Maija Rinka, pēc visu formalitāšu nokārtošanas būvvaldei nav pamata neizsniegt būvatļauju. Konsultējoties ar juristu, būvvalde nonākusi pie secinājuma, ka Zemesgrāmatā norādītās domājamās daļas neattiecas uz bēniņiem. Domājamās daļas tiek aprēķinātas pēc visā valstī vienota algoritma, un mājas kopīpašuma daļa ir proporcionāla dzīvokļa platības attiecībai pret visu mājā esošo dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu kopējo platību. "Lai gan Zemesgrāmatās minētas katra īpašnieka domājamās daļas no kopīpašuma, matemātiski rēķinot un izpētot dokumentus, nav pamata uzskatīt, ka bēniņi ir šīs domājamās daļas. Līdz ar to mums nebija pamata atteikt būvatļauju un prasīt saskaņošanu ar nama iedzīvotājiem," skaidro M.Rinka.

"Pārogres nami" iedzīvotājiem bēniņus nav pārdevuši

Kā savukārt skaidro Arturs Bērziņš, Nogāzes ielas 2 un 2a māja nav bijusi pašvaldības īpašums, bet gan kooperatīvā māja, tāpēc, iegādājoties dzīvokļus, iedzīvotājiem netika pārdoti mājas bēniņi un tie neietilpst kopīpašumā. Nododot bēniņus pārbūvei SIA "Lart", mājas apsaimniekotājs DzĪKS "Pārogres nami" vienojās, ka dzīvokļu īpašnieku interesēs celtniecības firma par saviem līdzekļiem veiks būtiskus mājas labiekārtošanas darbus. Jau 2003.gadā valde pieņēma lēmumu, ka nepieciešams veikt mājas ārējo sienu siltināšanu, siltummezgla rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanu – asfalta laukuma izveidošanu Nogāzes ielā 2a. Šie ir nosacījumi, lai nodotu bēniņu pārbūvi juridiskai personai. "To, ka pārbūve tika veikta bez būvatļaujas, vērtēju negatīvi, taču tā ir SIA "Lart" atbildība, jo bēniņi nodoti viņu rīcībā. Jautāts, vai tas, ko nama iedzīvotāji saņem pretī, ir adekvāti SIA "Lart" ieguvumam, pārdodot 6 bēniņu dzīvokļus pēc tagadējām tirgus cenām, A.Bērziņš skaidro, ka nama ārsienu siltināšanā, noasfaltēšanā un līdzdalībā siltummezgla rekonstrukcijā firma ieguldījusi aptuveni 100 tūkstošus. "Kad ar valdes lēmumu bēniņus nodevām firmai, viņi saņēma plikus bēniņus, tur nebija nekādu dzīvokļu, tāpēc tā bija adekvāta samaksa. Varbūt jumta nomaiņa vēl nebija tik aktuāla, taču jumts bija no šīfera un pēc pāris gadiem tas būtu jāmaina, jo tādas ir ES prasības. Turklāt tas bija valdes lēmums, kas ir saistošs visiem nama dzīvokļu īpašniekiem, pat ja tie nav kooperatīva biedri," skaidro A.Bērziņš. Te jāpiebilst, ka kooperatīva biedri ir tikai daži nama iedzīvotāji. Iedzīvotāji apsver arī iespēju mainīt apsaimniekotāju, proti, pāriet pašvaldības aģentūras "Mālkalne" paspārnē, taču tas būtu iespējams tikai tad, kad atbilstīgi "Latvenergo" prasībām tiktu sakārtota esošā elektroapgādes sistēma, kas iedzīvotājiem izmaksātu ap 16 tūkstošiem latu.

Pēdējā instance - tiesa

Varētu jau sacīt, ka viena nama iedzīvotāju likstas ir viņu pašu problēma, kas pašiem vien tā vai citādi jārisina, taču uztrauc cits jautājums – veidojot šo materiālu, "OZ" nevienā no instancēm nedzirdēja pārliecinošu un pamatotu skaidrojumu, kam īsti ir īpašuma tiesības uz daudzdzīvokļu nama bēniņiem. Šā jautājuma noskaidrošana nav arī Ogres novada domes kompetencē, jo nams Nogāzes ielā 2 ir kooperatīvais nams. Vairākkārt izskanēja ieteikums iedzīvotājiem, kuri nav mierā ar pieņemtajiem lēmumiem, ja vien viņiem ir pietiekami argumenti, vērsties tiesā. Protams, ir labi, ka atliek vēl šī pēdējā instance, kurā risināt samilzušās problēmas, tomēr nav saprotams, kāpēc jāsarežģī vienkāršas lietas un kāpēc nav iespējams saņemt tādas atbildes, kas nerada papildu jautājumus un neskaidrības.

Dīvaini ir arī tas, ka, ja reiz bēniņi nepieder iedzīvotājiem, kāpēc gan zem Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokola tiek vākti paraksti, ka "iedzīvotāji necels pretenzijas pret nama apsaimniekotāju un celtniecības firmu par mājas bēniņu izbūvi un īpašuma tiesībām".