Kā notiek citur....
Info • Šodien, 13:33
"Cēsīs mājas vecākie ir attiecīgo dzīvojamo namu īpašnieku kopības deleģēti darbinieki, kuri algu par savu darbu saņem no mājas uzkrājuma," informē SIA "CDzP" valdes loceklis Ģirts Beikmanis. "Lai juridiski sakārtotu darba attiecības, šajā gadījumā iespējami divi varianti: mājas vecākais strādā kā pašnodarbinātā persona vai arī viņu pieņem darbā "CDzP". Dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē nosaka mājas vecākā darba stundas likmi. Mēneša beigās informācija tiek apkopota un aprēķināta samaksa. Jāpiebilst, ka šis uzkrājums atrodas pie pārvaldnieka, kas veic norēķinus. Attiecīgi mājas vecākie saņem arī atvaļinājuma naudu. Pirms uzsākt darbu, mājas vecākos informējam par darba pienākumiem, iepazīstinām ar mājas lietu, bilanci un citiem ar nama apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem. Esam novērojuši, ka šo pienākumu parasti uzņemas sabiedriski aktīvi ļaudis gan pensijas vecumā, gan jauni, kuriem rūp sava nama uzturēšana un kuri ir gatavi sekot līdzi pārvaldnieka darbam un, piemēram, kontrolēt veikto remontu kvalitāti." Savukārt SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), lai apmācītu māju vecākos, ir izveidojusi īpašu apmācības programmu. "Lēmumu par speciālu kursu rīkošanu RNP pieņēma pirms diviem gadiem," stāsta SIA RNP preses sekretārs Krists Leiškalns. "RNP izstrādāja divu nedēļu apmācības programmu, piesaistot māju pārvaldīšanas speciālistus. Šajos kursos māju vecākie iegūst pamatzināšanas par spēkā esošo normatīvo regulējumu, pienākumiem un pilnvarām, kopības lēmumu pieņemšanas kārtību, lai tie nebūtu apstrīdami un būtu reāli izpildāmi. Apmācību nobeigumā uz māju vecāko jautājumiem atbild arī RNP darbinieki. Tie parasti skar apsaimniekošanas un finanšu problēmas. Šo kursu beidzēji saņem sertifikātus." Kopumā RNP apsaimniekotajos namos strādā vairāki simti apstiprinātu namu vecāko. Visvairāk šo dzīvokļu īpašnieku pārstāvju darbojas Juglā. "Mājas vecāko skaitam ir tendence pieaugt," uzsver K.Leiškalns. "Arvien vairāk cilvēku sāk apzināties, ka aktīvi jāiesaistās savas mājas apsaimniekošanā."
Vidutāja loma starp māju un tās pārvaldnieku
Dzīvojamo namu pārvaldniekiem neapšaubāmi ir visai sarežģīti uzklausīt katra dzīvokļa īpašnieka vēlmes un priekšlikumus. Turklāt tie parasti ir ļoti atšķirīgi un bieži vien pat pretrunīgi. Cilvēks paliek cilvēks, un savu taisnību parasti tur godā, it īpaši, ja nav audzināts cienīt arī citu domas un visiem pieņemamu viedokli atrast kompromisa ceļā (kas mūsu sabiedrībā it bieži vērojams). Šādas daudzveidības konsolidētājam, kopīga viedokļa veidotājam un paudējam ir jābūt mājas vecākajam.
"Jelgavā māju vecākie darbojas jau kopš 1998.gada, kad tika izveidots mūsu uzņēmums," stāsta SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis. "Kad ar dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem sākām slēgt līgumus par namu apsaimniekošanu, līgumos māju vecākie tika ierakstīti kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas. Šeit jāatgādina, ka šie līgumi sastāv no trim daļām – dzīvokļa īpašnieka, pilnvarotās personas un pārvaldnieka tiesības un pienākumi.
Šīs pilnvarotās personas jeb māju vecākie lēmumu pieņemšanas procesa gaitā ir kā tilts starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku.
Māju vecākie apkopo informāciju no dzīvokļu īpašniekiem un to tālāk sniedz Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldei. Mūsu uzņēmums kopumā apkalpo 15 tūkstošus klientu, bet lielākajā mājā ir 124 dzīvokļi. Tāpēc racionālāk un efektīvāk ir strādāt ar mājas vecāko, kas labi pārzina sava nama problēmas.
Taču tagad, kad JNĪP ir ieviesta informatīvā sistēma, dzīvokļu īpašnieki nepieciešamās ziņas var saņemt e-vidē tieši no pārvaldnieka. Līdz ar to informācija par remontiem, nākotnes iecerēm tagad jau nepastarpināti ir pieejama dzīvokļu īpašniekiem. Taču ne visiem mājās ir datori ar interneta pieslēgumu. Tāpēc nama vecākajam, izmantojot JNĪP informatīvo sistēmu, ir vieglāk informēt savus kaimiņus par dažādiem pasākumiem dzīvojamā mājā."
Taču dažkārt dzīvokļu īpašnieki neizprot, ka mājas vecākais ir viņu pārstāvis, un par neizdarībām sūdzas pārvaldniekam. Šeit jāatceras, ka šo pārstāvi viņi ievēlē kopsapulcē un paši ir arī tiesīgi pieprasīt informāciju par mājas vecākā darbību un, ja nepieciešams, šo pilnvaroto personu nomainīt ar citu.
"Jāuzsver, ka dzīvokļu īpašnieku ikgadējās kopsapulces darba plānu tagad esam papildinājuši ar jaunu punktu – mājas vecākā jeb pilnvarotās personas atskaites ziņojumu," uzsver J.Vidžis. "Šāda atskaite dzīvokļu īpašniekiem ļauj izvērtēt mājas vecākā paveikto vai neizdarīto."
kur tas suns aprakts...
ka to mājas vecāko kā puiku mizo gan mājas iedzīvotāji, gan apsaimniekotājs. Iedzivotāji visbiežāk izdomā visādus papildu darbus vecākajam, darbus, kas ir jādara pārvaldniekam. Pārvaldnieks protams no malas vēro, kā šie plēšas savā starpā un vēl piemet uguni: jā, jā, tas jūsu vecākais nav riktīgs. Jāsāk ar IEDZIVOTĀJU IZGLITOŠANU!
Tieši tā
Likam kādam maisam
protams, ka m.v. apsaimniekotājam maisa, atrod nepamatotus pierakstījumus, kontrolē kvalitāti, utt.,bet iedzīvotāji grauž nost to pašu m.v., kas aizstāv viņu intereses. Cik nav dzirdēts, ka noēd LABUS m.vecākos! Priekš apsaimniekotāja vislabāk ir pastulbi, nesaprotoši m.vecākie! Un jo biežāk mainās, jo labāk! Kamēr ierubīsies, tikmēr būs miers!
Stāsta ka paši kolēği" ēd nost " mājas vecāko kurš strādā namsaimniekā,kurš atļaujas viņiem aizrādīt.
tā varētu būt. Namsaimniekā strādājošs vislabāk saprot fišku!
Laba sadarbība būs tikai tad - tika pieprasīts pakalpojums, veica pamalpojumu māja samaksā.
