Dievs tā pat visiem viens

Es arī tā kādreiz darīju šī paša iemesla dēļ. Bet katoļu baznīcā mēs nevaram iet pie dievgalda. Tad atsāku iet uz luterāņu baznīcu. Neesmu gan šajā luterāņu draudzē kristīta, bet citā, un man ir sajūta, ka šajā, Ogres draudzē, uz mani skatās kā uz svešķermeni. Piedodiet, ja kāds no baznīcas lasa, bet man ir tāda sajūta. Man šad tad uzmācas doma, ka es varētu pāriet katoļticībā un iet baznīcā, kas tuvāk pie mājas. Ne jau tikai attāluma dēļ to apsveru. Pašreiz esmu tādās pārdomās. Man ir žēl, ka visi kristītie nevar iet pie dievgalda visās baznīcās. Tu jautā, vai tā ir labi? Nezinu, domāju, ka labāk ir iet uz baznīcu nekā vispār neiet. Tu negribi pāriet katoļticībā?:)

Tieši tā - Dievs visiem ir viens, bet baznīca ir tikai vieta, kur uzklausīt Dieva vārdu. Tu tici, un tas ir galvenais :)

Daudzi tā dara un vēlāk konvertējas.

Uzskatu, ka cilvēkam, kurš iet uz banīcu dēļ savas pārliecības, vajadzētu būt vienalga, kas tā ir par baznīcu, ticēt Dievam var gan katoļu, gan luterāņu baznīcā, gan jebkurā citā svētnīcā. Kā jau te rakstīja, tad Dievs visiem ir viens un atsevišķas kristietības baznīcas ir izveidojušās tikai atsevišķu cilvēku ambīciju dēļ. Man šķiet, ka cilvēks vistuvāk Dievam ir tieši tad, kad viņš ir viens pats ar sevi un nav neviena cita, pie kā vērsties.

Katoļu baznīca ir noteikusi, ka katoļi nedrīkst ieiet citā baznīcā, nezinu, kā ir ar luterāņu.. Nevajag ņemt vērā apkārtējos cilvēkus - lai domā ko grib, bet uzskatu, ka, ja jau ej uz baznīcu, tad ievēro tās baznīcas likumus..

Pariet katolticiba-noteikti padomasu.Bet vai tad pec kristibas macibam mes ari nevaram iet pie dievgalda?

Nedomāju, ka luterāņiem pieņemami katoļu kanoni un katoļiem lutrāņu demokrātisms. Bet praktiski tā nav nekāda problēma. Būdams samērā ilgi Portugālē, kā kristīts un iesvētīts luterānis bez kādiem aizspriedumiem apmeklēju katoļu baznīcu un svukārt Londonā blakus darba vietai bija mormoņu baznīca, kurā gan varēja tikt tikai pateicoties tam, ka kāds cits darba biedrs ir šīs baznīcas draudzē ( svešus tur nelaiž).Kas attiecas uz dievgaldu, tad nu gan pie tā vajadzētu iet tikai tās konfesijas baznīcā, kurai tu piederi.Piebiedrojos Emijai, ka Ogres Lutera draudzē ir neomulīgi...

Senci, un man likās, ka man vienai tur ir neomulīgi!:) Telpas jau tur ir jaukas, bet kaut kā būtiska pietrūkst... Man vairs tur negribas iet... Lai gan uz baznīcu kā tādu eju labprāt.:))

Varētu teikt, ka pievienojos laimoņa viedoklim. Nezinu kāpēc , bet baznīcās man liekas , ir kaut kas no liekulības . Varbūt kļūdos , bet arī es uzskatu,ka , ja Dievs ir- viņš ir līdzās vienmēr un nav obligāti jāiet baznīcā , lai pierādītu savu ticību.

vai nav tā, ka jebkurā svešā, nezināmā vietā nonākot, jūtamies kā svešķermenis?
Varbūt baznīcā ir neomulīgi tādēļ, ka Tu pati jūties un izturies kā no malas? Vai Tu gribēji, lai Tevi ievelk draudzē? Varbūt tas ir smalkjūtīgāk - dot Tev laiku pašai saprast, ko Tu gribi, vai tā IR Tava īstā draudze?
Arī es svētdienās esmu šajā draudzē un nejūtos kā svešķermenis...Nezinu, vai jūtos omulīgi ( tā es jūtos savā dīvānā), bet ļoti labi...)
Bet, protams, labāk lai tā ir jebkura draudze, nekā nekura...

Man arī patīk Ogres luterāņu baznīcā. Un sīcim patika svētdienskolā. Un gada beigās bērniem bija ekskursija bez maksas uz Kuldīgu. Šogad atkal grib iet uz to skoliņu,
lai gan man grūti izvadāt, bet vedīšu!