Un Tev grūti nokāpt un to lampiņu ieskrūvēt? Nu neiestāstīsi visiem, kas viņiem jādara! Mālkalne par lampiņām atbildot tikai pirmajā stāvā. Ja mani traucē šādas problēmas, es savā kāpņu telpā pati vai nu aizstaigāju ar ķeblīti līdz attiecīgajam stāvam un ieskrūvēju lampiņu vai kādam jēdzīgam kaimiņam esmu to pateikusi - par šo stāvu mēs (jūs) atbildat(-am) paši. Nu nav ko gruzīties tur, kur neviens no malas nepalīdzēs, bet 3 minūšu darbs pašam visu atrisina!

Ir līdzīgas mājas, kurās lieliski strādā gaismas sensori! Tā gan. Ierosiniet vai pati piedalieties šāda pasākuma organizēšanā! Uz priekšu. Vēlēšanās - tā ir puse, otra puse - pats!

Es nokāptu, ieskrūvētu, bet nevaru aizsniegt un tāda ķebļa arī man nav! Un galu galā varbūt viņi grib taupīt un tusēties pa tumsu!

Atklāti sakot, man ir bail, ka spuldzes skrūvēšanas laikā neizskrien kāds pensionārs un nesāk bļaut: "Es gribu TUMSU!!!"

Es arī mīlu gaismu un gaisma deg visur,bet ir cilvēki kas pieraduši taupīt un aiz manis telpās kur neviena nav to izslēdz .Es neapvainojos un esu aizdomājusies ,ka tā tomēr ir pareizi un cenšos sevi no šī pieraduma atradināt .Koplietošanas telpās jau vajadzētu gaismas sensorus ,vai spuldzītes ar automātisko slēdzi un jāsaprot tie pensionāri,viņiem arī kautkā jāizdzīvo .

Mūsu mājā arī tāda taupīšanas mānija, spuldzītes ko ieskrūvē pie durvīm ņem un izskrūvē. Ej vakarā no darba un tausties pa tumsu, ne kodatslēgu saskatīt ne zem kājām ko redzi, jo pagalms arī tumsā. Varētu domāt ka tur ļoti daudz var ietaupīt. Staigājot ar kabatas lukturīšiem tāpat iztērē pērkot baterijas. Vienkārši riebjas tādi tumsas fani.

uzliekat slēdžus, kas pēc minūtes paši izslēdzas, nav nemaz tik dārgi