Aņuki

Tā kā Bermuds ciet, tusi pie Jumja šodien nav pārāk kriti un jākapā šņabis mājās, tad gribēju padalīties ar dažiem aņukiem, jo ogreneta piedāvātie aņuki ir tādi sekli.
- - - - - -
Reiz, studentu gados, kopmītnē, bija mums tāds kārtīgs kodiens kārtīgā barā. Kad visi bija manāmi iesiluši, viens no klātesošajiem pavēstīja tādu joku: ja paņem parastu lampiņu un iebāž to mutē, ar cokoli uz āru, tad izvilkt to no žaunas vairs neesot iespējams. Visi pasmējās par to, taču noticēja. Nenoticēja tikai Zigis. Ja reiz var iebāzt, tātad var arī izvilkt.
Nākošajā dienā, izskrūvējis koridorā lampiņu, Zigis nolēma to lietu izmēģināt. Pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, lampiņa šim tomēr mutē ielīdusi gan. Taču arā vairāk nekā - nenāk un viss. Zigis sēž uz gultas malas un nezin ko darīt. Istabā ieveļas Andris, Ziga kaimiņš, un redz: sēž jamā draugs, viss asarās, un ar nesaprotamu stroķi mutē. Uz visiem jautājumiem atbildē tikai nesakarīga murdoņa. Galu galā Zigis visu savu sāpi izlicis uz papīra. Sākuši šie abi domāt, kā to lampiņu ārā dabūt: sasist bīstami, var sagriezties. Uz konsīliju saskrēja visa kopmītne. Beigās viens ieteica braukt uz slimnīcu, uz ķirurģisko nodaļu.

Slimnīcā Andris, Ziga draugs, izstāstījis visu notikušo dežūrējošam ārstam. Tas jauns puika, skatās kvadrātainām acīm, nezin ko iesākt. Beigu beigās atnācis kāds pieredzējis ķirurgs, kas teicis, ka tādu brīnumu savā ilggadējā praksē redzot pirmo reizi, un ka varbūt būšot nedaudz sāpīgi. Ķirurgs saspiedis kautkādus punktus Ziga ģīmī, izņēmis žokli no enģēm, un nelaimīgā lampiņa tikusi izņemta. Lai žokļu muskuļi nostiprinātos, tie tikuši apsaitēti ar binti. Mājās nācies braukt ar taxi. Šoferis pa ceļam sācis interesēties, sak kur puikas pa kaklu norāvāties. Andris šoferim visu atgadījumu tad nu ar atstāstījis. Taxists nenoticējis, pat apvainojies, sak, šmauc vecu vīru. Pēkšņi, puikas pat acis papirkšķināt nav paspējuši, kā šoferīts no cimdu kastes izvilcis lampiņu, un... žvik sev mutē iekšā. Tad nu arī šis noticējis pa visiem 100 %. Apturējis mašīnu un ar žestiem prasījis pēc palīdzības. Nācies braukt atpakaļ uz slimnīcu. Zigis ar Andri, kā jau pieredzes bagāti, braukuši līdz.

Slimnīcu nav varējuši vairs pazīt. Kņada bijusi kā tirgus laukumā. Zigis ar Andri gribējuši tikt pie tā paša ķirurga, taču pie kabineta esot stāvējis vesels cilvēku pūlis.

Šie nu tad ar prasījuši:

- Kas noticis?

- Ķirurgs esot sev lampiņu mutē iebāzis...

- - - - - - - - -

Paskaidrojums kādas smagas mucas lietā.

Sniedzu informāciju par 3. bloka negadījumu. Kā mana negadījuma cēloni es ierakstīju: „Sliktā plānošana”. Lūk, sīkāki paskaidrojumi.
Es esmu mūrnieks. Viens strādāju uz sešstāvu mājas jumta. Kad pabeidzu darbu, atklāju, ka pāri paliek nedaudz ķieģeļu, kas kopā svēra 90 kg. Nolēmu tos nolaist mucā, izmantoju trosi, kas bija piestiprināta mājas sestajā stāvā. Nostiprinājis virves galu pie zemes, es devos uz jumta, lai piekārtu mucu un sakrautu tajā ķieģeļus. Tad nokāpu lejā un atsēju auklu, ko stingri turēju, lai lēnām no laistu 90 kg smagos ķieģeļus. Mans svars ir 73 kg. Biju pārsteigts, jo mani strauji atrāva no zemes, jo aizmirsu atlaist auklu. Lieki piebilst, ka strauji virzījos augšup gar mājas sienu. Trešā stāva līmenī es sastapos ar mucu, kas devās lejup ar tik pat iespaidīgu ātrumu. Tas izskaidro ielauzto galvaskausu, nobrāzumus un lauzto atslēgas kaulu. Tikai nedaudz samazinājis ātrumu es turpināju ceļu augšup un apstājos tikai tad, kad manas labās rokas pirksti bija iesprūduši trosē. Es spēju cieši turēties pie auklas par spīti mežonīgajām sāpēm.
Muca ar ķieģeļiem atsitās pret zemi, izkrita mucas dibens. Bez ķieģeļiem muca svēra 20 kg. Atļaujos vēlreiz atgādināt par savu svaru. Kā varat iedomāties, es sāku strauji virzīties lejup, un trešā stāva līmenī es atkal sastapos ar augšup ejošo mucu. Tai var pateikties par diviem lauztiem elkoņiem, izsistu zobu un nopietnām plēstām brūcēm ķermeņa lejasdaļā. Man nedaudz uzsmaidīja laime. Sastapšanās ar mucu palēnināja manu gaitu un mazināja ievainojumus. Kad nokritu uz ķieģeļiem, lauzu tikai trīs ribas. Ar nožēlu jāziņo, ka nespējot pakustēties, un vērojot tukšo mucu sešus stāvus augstāk, es atkal zaudēju mieru un atlaidu auklu. Tā gulēju un vēroju, kā muca sāk ceļojumu tieši man virsū.

- - - - - - - - - - -

Kādu laiku atpakaļ es saņēmu zvanu no kolēģa. Viņš grasījās dot studentam 0 balles par atbildi uz fizikas jautājumu, kaut arī students pieprasīja perfektu novērtējumu. Instruktors un students piekrita daļējam kompromisam un es tiku izvēlēts problēmas atrisināšanai.

Izlasīju eksaminācijas jautājumu: "Paskaidrojiet, kā ar barometra palīdzību ir iespējams noteikt augstceltnes augstumu." Uz ko students bija atbildējis: "Paņemiet barometru uz ēkas jumta, piesieniet to garas virves galā, laidiet lejā uz ielas, un tad uzvelciet to atpakaļ, izmērot virves garumu. Virves garums būs vienāds ar augstceltnes augstumu."

Studentam bija izredzes uz pilnu novērtējumu, jo viņš tik tiešām bija atbildējis uz jautājumu pilnīgi un pareizi! No otras puses, ja tiktu dots pilnīgs novērtējums, tad tas atstātu iespaidu uz augstu grādu fizikas kursā un sertificētu kompetenci fizikā, bet atbilde to neapstiprināja.

Es ieteicu studentam mēģināt vēlreiz. Es devu studentam sešas minūtes, lai atbildētu uz jautājumu, brīdinot, ka atbildei būtu jārāda zināšanas fizikā. Pēdējā minūtē viņš vēl neko nebija uzrakstījis. Es viņam jautāju vai viņš nevēlas padoties, bet viņš apgalvoja, ka viņam esot daudzas atbildes uz šo jautājumu un ka viņš vienkārši nevar izvēlēties labāko no tām. Es atvainojos, ka viņu pārtraucu un lūdzu viņam dot man atbildi.

Nākošajā minūtē viņš uz papīra uzmeta savu atbildi, kura skanēja šādi: "Paņemiet barometru uz ēkas jumta un metiet pāri jumta malai. Metot barometru, uzņemiet tā krišanas laiku. Tad, izmantojot formulu x=0.5*a*t^2, aprēķiniet ēkas augstumu." Šajā mirklī es palūdzu kolēģi padoties. Viņš piekrita un piešķīra studentam gandrīz pilnu kredītu.

Dodoties prom no kolēģa ofisa, es atcerējos, ka students teica, ka viņam ir vēl citas atbildes uz šo jautājumu, tāpēc es uzjautāju viņam kādas tās ir.

"Nu," teica students, "ir vairāki veidi kā noteikt augstceltnes augstumu ar barometra palīdzību.

Piemēram, var paņemt barometru ārā saulainā dienā un izmērīt barometra augstumu, tā ēnu, un ēkas ēnas garumu, tad izmantojot vienkāršu proporcijas metodi, aprēķināt celtnes augstumu."

"Jauki," es teicu, "un citi varianti?"

"Jā," teica students, "ir ļoti vienkārša metode, kura jums patiks. Šajā metodē, jūs ņemat barometru un sākat kāpt pa trepēm uz augšu. Ar katru pakāpienu atzīmējiet uz sienas barometra beigas. Tad saskaitiet atzīmju skaitu, un tas jums dos celtnes augstumu barometra iedaļās." "Ļoti tieša metode."

"Protams. Ja jūs vēlaties izsmalcinātāku metodi, jūs varat piesiet barometru auklas galā un šūpināt to kā sviru, un noteikt g [gravitātes] vērtību ielas līmenī un uz ēkas jumta. No šo divu gravitāciju vērtību starpības, principā var tikt aprēķināts ēkas augstums."

"Tajā pat laikā, jūs varat paņemt barometru uz ēkas jumta, piesiet to garas virves galā, nolaist to mazliet pirms ielas līmeņa un sašūpot to kā sviru. Tad varētu aprēķināt celtnes augstumu pēc precizitātes perioda".

"Visbeidzot," viņš pabeidza, "ir vēl daudzi citi veidi, kā atrisināt šo jautājumu. Visdrizāk pats labākais, " viņš teica, "ir ņemt barometru uz pagrabu un klauvēt pie pārziņa durvīm. Kad pārzinis atbild, jūs ar viņu runājiet sekojoši: 'Pārziņa kungs, šeit ir labs barometrs. Ja jūs man pateiksiet šīs ēkas augstumu, es jums atdošu šo barometru'."

Šinī momentā es jautāju studentam, vai viņš tik tiešām nezin tradicionālo atbildi uz šo jautājumu. Viņš atzina, ka zin, bet ka viņam apnicis augstskolas un kolēģa instruktora cenšanās mācīt kā viņam domāt.

- - - - - - -

Приходит блондинка в гости к подруге. Говорит:
-Хочешь прикол???
Подруга:
-Давай:)
Блондина подходит в комнате к выключаталю, выключает свет и говорит:
-Ну, подружка, знаешь куда он делся, этот свет??? :)))
Подруга покрутила пальцем у виска:
-Ты чего? Дура что-ли???
Блондинка улыбается хитрой улыбкой и ведёт подругу на кухню. Резко подбегает к холодильнику, открывает дверцу и кричит:
-Сама дура!!! Вот он!!!!

- - - - - -

Vinnijs Pūks ar Sivēntiņu:

- Vinnij, Vinnij, ko mēs tagad darīsim ?

- Nu, tagad mēs dibināsim a/s "Medutiņš"

- Ā, mēs medutiņu tirgosim ?

- Nē. Medutiņu mēs pirksim. Pārdosim cūkgaļu.

-------------------------------------------------------------

Vinnijs Pūks saka sivēnam,

-Man tevi uz kādu laiku būs jāizslēdz no draugu saraksta.

Sivēntiņš,

-Kāpēc?

-Tāpēc ka ārsts man ieteica uz kādu laiku atteikties no visa treknā!


- - - - - -- - -

Jauna ģimenīte ar piecgadīgu puiku aplūko tikko nopirkto un vēl tukšo dzīvokli. Bērns skatās uz tukšo sienu un saka:
- A vot šeit mēs plauktiņu piepi***im!
Tēvs dēlam uzšauj pa pakausi un nikni saka:
- Saprati?
- Sapratu.
- Ko saprati?
- To, ka plaukts te na*uj nav vajadzīgs!

- - - - - - -

Puisim vecāku nav mājās, viņš uzaicina meiteni uz tēju. Abi divi simboliski iedzer tējiņu un sāk nodarboties ar seksu. Tajā mirklī pa durvīm ienāk puiša vecāki.
Meitene domā - Es taču teicu tam idiotam, lai pārbauda, vai durvis ir aizslēgtas.
Puisis domā - Nu tā... tagad mani ilgu laiku pēc 22:00 ārā no mājas nelaidīs.
Puiša tēvs domā - Hmmm... liels jau man puika, vajadzēs nopirkt motociklu.
Māte domā - Dura tāda, kā tu guli, puikam taču neērti.

- - - - - - -

Sarunājas divi draugi:
- Es kādu vakaru atgriežos mājās, un mani tur sagaida sieva, tērpusies seksuālā apakšveļā. Viņa sniedz man virvi un erotiskā balsī saka: „Sasien mani un dari, ko gribi!”.
- Un ko tu?
- Sasēju un aizgāju makšķerēt.

- - - - - - - - -
Meitene Anniņa dzīvo pirmaja stāvā, taisās uz balli, bet vajag izgludināt kleitu, taču gludeklis mājās nav. Zin, ka 5 stāva puisim Jānim ir gludeklis. Saņemās un nolemj iet pakaļ. Kamēr iet augšā, domā:
Tā - aiziešu pie Jāņa, prasīšu gludekli, viņš mani ieaicinās iekšā, piedāvās tēju, tad pasēdēsim pie dīvāna pie kafijas galdiņa, viņš man sāks uzmākties, mēs pārgulēsim. Es palikšu stāvoklī, pēc 9 mēnešiem dzemdēsu bērnu. Jānītis mani būs pametis, bet bērns būs jāauklē un ne uz kādām ballēm vairs netikšu, dzīve sabojāta... Anniņa piezvana pie durvīm, atver durvis Janītis, pasmaida, bet Anniņa noskaitusies nobļauj: "EJ D**ST AR SAVU GLUDEKLI!!!"

- - - - - - - - - -

Visi skolēni sēž tādi apjukuši, neviens neko nesaka. Pēkšņi pieceļas Jānis: Skolotāj, es zinu atbildi.
Skolotājs tāds pārsteigts: Tu tiešām izrēķināji?
Jānis pamāj un saka: jums ir 26 gadi.
skolotājs pārsteigts: kā tu tu izrēķināji.
Jānis: nu, man ir 13 gadu un mājās mani sauc par pusidiotu.


- - - - - - - -

Jauns puisis pastaigājās mežā un apmaldījās. Beigu beigās tas nonāca pie mazas būdeles. Pieklauvējot, durvis atvēra vecs ķīnietis ar sirmu bārdu. - Vai varu pie jums pārnakšņot? - Protams, bet tikai ar vienu nosacījumu. Ja tu kaut ar pirkstu piedursies manai meitiņai, tev būs jāizcieš trīs spīdzināšanas. - Labi, - atbildēja puisis un iegāja mājoklī. - Vakariņās puisis nevarēja ne aci atraut no brīnišķīgās meitenes, kas arī ik pa laikam pameta skatienu uz viņu. Tomēr, atceroties saimnieka brīdinājumu, viņš neizrādīja ne mazāko interesi un pēc maltītes devās gulēt. Naktī puisis nevarēja aizmigt no milzīgās vēlēšanās un nolēma klusi aizlavīties pie meitenes uz istabu, cerot, ka arī viņa to gaidīs, bet saimnieks nesadzirdēs. Nakts bija skaista, bet no rīta puisis atgriezās atpakaļ savā istabā noguris un aplaimots. No rīta puisis pamodās no neparasta smaguma uz krūtīm. Tas bija liels akmens, uz kuras bija uzrakstīts "Ķīniešu spīdzinājums nr 1 - Liels smags akmens uz krūtīm". "Nu i nieki", padomāja puisis, "ja tas ir trakākais, ko večuks varēja izdomāt, man nav par ko satraukties". Viņš pacēla akmeni, iegāja pie loga un izmeta to ārā. Te viņš pamanīja citu zīmīti uz loga palodzes: "Ķīniešu spīdzinājums nr 2 - Akmens, piesiets pie kreisās olas". Panikā puisis paskatījās uz leju un ieraudzīja, ka akmens tūliņ tūliņ būs nostiepies. Izlēmis, ka labāk ir pāris lauzti kauli nekā kastrēšana, viņš lēca pakaļ akmenim pa logu ārā. Krītot viņš izlasīja milzīgu uzrakstu, kas bija ieskrāpēts zemē: "Ķīniešu spīdzinājums nr 3 - Labā ola piesieta pie gultas kājas".

- - - - - - - - - -

Mazais Pēterītis savā istabā spēlējas ar spēļu vilcieniņu, braukā no vienas stacijas uz otru, kad vilciens piebrauc kadā no stacijām,
Pēterītis sāk runāt :
- "Cienījamie pasazieri, esam atbraukuši tādā un tādā pieturā, tagad lūdzu bļa nahuj visi tie pidari, kas vēl nav izkāpuši āra, tūlīt nahuj pazūd no mana vilciena!!! Un tie
piderasi bļad, kas grib iekāpt, ātrāk pisieties iekšā ar savām smirdīgajām paunām!!! Bļa nahuj, es teicu žigli jūs atmarozoku bars".
Tai pašā laikā Pēterīša māte virtuvē to visu dzird... viņa no pārsteiguma ir gluži vai augšpēdus. Aiziet un sabar mazo Pēterīti. Saka tā un tā... šitā runāt nav pieklājigi. Tagad tev vot būs istabas arests uz pusstundu... nu neko darīt, Pēteris atsēž to pusstundu istabā... pēc tam atkal iet spēlēties ar vilcieniņu. Māte šoreiz virtuvē uzmanīgi klausās... Atkal piebrauc vilciens stacijā:
- "Cienījamie pasažieri, esam atbraukuši tādā un tādā stacijā, lūdzu visus tos, kas vēlas šajā pieturā izkāpt, lēnām doties uz vagona izejām. Lūdzu neaizmirstiet paņemt savu bagāžu. Visus tos, kas ir nolēmuši iekāpt, lūdzu pagaidīt kamēr visi izkāpj, tad lēnām doties uz savām vietām un rūpigi nostiprināt savu bagāzu tai atbilstošajās vietās... UN BĻA NAHUJ VISI TIE MAUKAS DĒLI, KAS SŪDZAS, KA MĒS KAVĒJAMIES PAR PUSSTUNDU, GRIEŽATIES PIE TĀS KUCES VIRTUVĒ!!!

- - - - - -
šodien pietiks