liekas, ka Ogrē ir tāds Laizāns deputātiņš...... pat ar runu uzstājās, bija frāze - tovarišči......

blakus mājās visu pasākumu varēja dzirdēt....

>>>divdabis:- Недели две назад,в центре Огре, был шабаш нечистой силы. Намазанные тетки, с отклонением в психике, а два мааартиньша тащили кусок бревна на веревке.Одним словом ДИКАРИ. Еще у них бывает музыкальный фон создают так назвваемые "Suitu sievas". Бее,бее- и это вся музыка. Повторяю- дикари! Так вот,на этом фоне дикости, Масленница- ну прсто кажется детской шалостью. гы,гы.

spilgts piemērs - tādi divi kā Divdabis un xa xa satiekas internetā un uzreiz viedoklis gatavs latvieši apd...š kreivus un otrādi...un tā strādā arī vairums mūsu žurnaļugas...

Tas Laizāns ir Egila iecelts priekšsēdētāja vietnieks. Laizāns, kurš nespēj valsts valodā jēgpilni izteikties.

tak katru dienu iet vilcieni uz tavu rašu, kur viss tik labi un vari šalovat katru dienu.....

visi latviesi arzemes,ta nav ko sutit uz Krieviju,driz te bus stradnieki no Ukrainas,seit nav kam stradat,ta jus ari varat braukt arzemes,tur nav kas mazga tualetes.

Laizāns jau nu gan nav nekāds pr-ja v-ks.

Nosaukumi citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem (iespējams, nosaukums cēlies no vācu Fastnacht — bada nakts). Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Lietuvieši to sauc par užgavenes, igauņi par vastlapäev. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica (krievu: Масленица, baltkrievu: масьленіца, ukraiņu: масниця).
Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par "trekno otrdienu" (franču: Mardi gras, vācu: Fastnacht, itāļu: Martedì grasso, angļu: Shrove Tuesday[1]) vai "pankūku dienu" (Pancake Day)[2].