JA SASLIMI,TEV IR BEIGAS.....

Ogres rajona slimnīcas vadība ir šokā: tik radikālu medicīnas budžeta samazinājumu – par 60% neviens nebija gaidījis.

Slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops uzskata, ka īstās cilvēciskās traģēdijas sāksies rudenī.

Šitas dzīvos, šitas mirs
No 1.augusta finansējums mēnesī samazināts līdz 52 000 latu mēnesī, līdzšinējo 166 00 vietā. „ Cerējām vismaz uz 80 000 mēnesī, bet tik pamatīgu cirpienu nebijām gaidījuši,” saka J.Trops. Neraugoties uz to, ka Ogres slimnīca ir otra lielākā lokālā slimnīca pēc pakalpojumu apjoma, operāciju skaita un dzemdībām, turklāt tai nav parādu, nekāda rožainā palikšana nākotnē nav gaidāma. Tuvākajās kaimiņu slimnīcās Aizkrauklē, Siguldā, Ērgļos un Bauskā pakalpojumu apjoms tiks katastrofāli samazināts vai pat tās tiks slēgtas un tas nozīmē, ka šo slimnīcu pacienti nonāks Ogrē. „Vēl pagaidām turamies, bet pēc diviem mēnešiem naudas ārstēšanai nebūs. Situācija ir dramatiska,” saka ārsts.
Uzņemšanas nodaļas ārsti būs neapskaužamā situācijā, jo viņiem nāksies šķirot pacientus kuru uzņemt, kuru nē. Uzņemot jaunu pacientu, turpmāk tiks saukts tiešais speciālists, kas palīdzēs noteikt sirgstošā stāvokli. „Ārsts nav Dievs, mēs varam kļūdīties. Bijuši gadījumi, ka cilvēkam it kā paliek labāk, viņu atlaiž mājās, bet pēc trim stundām viņš nomirst. Tā ir pārāk liela atbildība ārstam, ja ir jāizlemj kuru ņemt, kuru sūtīt prom, ja cilvēks saka, ka viņam ir slikti,” saka J.Trops. Iznāk, ka ārstiem nāksies šķirot cilvēkus gluži kā Ķencim „Mērnieku laikos” sivēnus: „Šitas dzīvos, šitas mirs.”

Bērnus uzrauga viena medmāsa
Slimnīcas vadība jau izdarījusi visu iespējamo, lai samazinātu izdevumus. Personāla algas samazinātas par 40%, štats samazināts līdz minimumam, aizgājuši 35 pensijas vecuma darbinieki. Tas nozīmē, ka pakalpojuma kvalitāte un ātrums mazināsies. Piemēram, bērni nodaļā naktī būs tikai viena medmāsa, tāpat citās nodaļās. Tas nozīmē: ja vairākiem pacientiem vienlaikus paliek slikti, kādam palīdzēt uzreiz nevarēs. Pirms mēneša pamesta piecstāvu ēka Turkalnes ielā, ko vairs nav iespējams uzturēt, slimnieki evakuēti uz Slimnīcas ielu, kur izvietoti ļoti šauros apstākļos, daļai pat nāksies gulēt koridoros. J.Trops min, ka terapijas nodaļā gultu skaits samazināts no 55 uz 10, pediatrijas nodaļā no 44 samazināts uz 10, neiroloģijas nodaļā no 30 uz 10, ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā no 60 uz 20. Tātad katru dienu būs iespēja palīdzēt 43 cilvēkiem, bet pieprasījums svārstās no 120 dienā vasaras periodā un 180 cilvēkiem dienā. Pagājušajā ziemā slimnīcā katru dienu bija vidēji 200 pacientu.

Aiz cipariem ir cilvēki
„Atraidām visus, kas vien var paiet un sūtām pie ģimenes ārsta. Traģiskāk ir tad, ja ir galvas, muguras traumas. Nesen mums bija pacients ar smagu mugurkaula lūzumu un paralīzi. Rīga viņu nepieņēma. Saucām Katastrofu medicīnas centra speciālistus, kas operēja uz vietas, bet par operāciju jāmaksā no mūsu budžeta, bet viena operācija izmaksā 2000 – 3000 latu. Kas notiks rudenī, kad sāksies pneimonijas, astmas, jaunās cūku gripas gadījumi. Pat ar sirdi ņemam tikai pilnīgi neatliekamos gadījumos,” saka J.Trops. Iespējams pienāks brīdis, kad cilvēki ar ielaistām slimībām labāk ies pie pūšļotājām un kaktu dakteriem, kas griezīs mājas apstākļos, jo kvalificētu palīdzību vairs nevarēs atļauties. Valsts obligātās veselības aģentūra (VOVA) slimnīcai ir parādā 102 000 latu, bet skaidrs, ka nespēs atdot, jo naudas nav. Turpmāk VOVA vispirms atmaksās bērnu un grūtnieču ārstēšanu, bet par pārējiem maksās no pāri palikušās summas.
J.Trops skaidro, ka VOVA slimnīcai neatmaksās pacienta ārstēšanu, ja tas stacionārā nav uzturējies diennakti, bet tikai, piemēram, astoņas stundas. „Gadās, ka atvedam cilvēku bezsamaņā – viņš pārdozējis tabletes. Pēc stundām piecām viņš atjēdzas, ārsts izmeklē un saka, ka viss ir labi. Cilvēks dodas mājās. Turpmāk iznāks, ka esam viņu ārstējuši par velti,” saka ārsts. VOVA atmaksā pacienta divu dienu uzturēšanos, pēc tam cilvēkam jāmaksā Ls 12 dienā. „Pamēģiniet gulēt desmit dienas. Kas notiks, kad pensionāriem vai bezdarbniekiem būs jāpavada slimnīcā vairākas dienas. Tas ir traģiski.” Aiz cipariem ir cilvēki, kas katru dienu cieš sāpes un krīzes dēļ nespēj norēķināties par veselības aprūpes pakalpojumiem. Tajā pašā laikā mediķi ir iemesti absolūti komerciālā vidē, kad tehniskais aprīkojums atļauj sniegt palīdzību, bet finansiālie apstākļi – liedz.
Uz valdības politiku – ķerties klāt sociālajam budžetam un tādai neaizskaramai sfērai kā cilvēku veselībai – Ogres slimnīcas galvenais ārsts raugās ar absolūtu neizpratni. Nežēlīgi, bet tas nozīmē, ka cilvēki ielaidīs slimības un mirs, bet pat pragmatiski raugoties: katrs zaudētais cilvēks darbaspējas vecumā valstij izmaksā simtiem tūkstošu latu. „Par budžeta samazinājumu veselībai, nākotnē maksāsim trīskārši.”