Par eglītēm

Vakar brienot pa mitro un purvaino mežu eglītes meklējumos, apskatot ļoti daudzas, bet izvēloties vienu, es nonācu pie atziņas, ka eglīte ir kā sieviete - Tu ej, meklē, apskati daudzas, bet paņem tikai vienu. Varbūt pārējās eglītes arī grib tikt paņemtas, bet viņām kaut kas pietrūkst, piemēram, zari nav tādi, kā gribētos, skuju par maz.
Tad paņemtā eglīte nokalpo savu laiku, Tu viņu izmet, padzīvo kādu laiku bez eglītes, taču pienāk laiks, kad atkal gribu uz mājām paņemt eglīti un viss sākas no jauna. Un tā visu mūžu.
Tie, kas spēj, eglītes iet meklēt uz mežu, nevarīgākie vai tie, kam nav tik daudz laika, eglītes meklē tirgū gluži kā maukas.
Tur taču ir līdzība, vai ne?

Un sievietes varētu pie šādas atziņas nonākt par eglīšu līdzību ar vīriešiem.