kāpec tad pati nevari kopt vecmāmiņu?!

Kopju jau pati, bet manas darba stundas ilgas un tās viņa pavada vientulībā..izlasīju avīzē slavas odu un aizdomājos.

man te vienam paziņam ir ielikta māte, esot labi, pat sākusi labāk ēst un ir aprūpēta.

Ir runa par Saulstariem pāri upei vai par slimnīcas avīzē reklamēto?

Par to, kas Turkalnes ielā 15.

Pilnīgā nopietnībā apsveru iespēju pārvest savu vecmammu uz Ogres slimnīcas pansionātu (nu ne gluži četrvietīgajā istabiņā, viņas pensijas pilnīgi pietiks divvietīgajai). Pirmkārt - vecam cilvēkam garantēta medicīnas personāla uzmanība 24h diennaktī, istabas biedrene (lai nenīkst viena), 3x ēdināšana un pats galvenais - tuvāk man. Man uz Bolderāju tā pagrūti bieži izbraukāt, bet ja viņa būtu Ogrē, varētu apciemot vai katru dienu... Nešaubies, mazmeitiņ.. es savu vismīļāko radagabalu kuram katram neuzticētu....

A tu varētu pati uzņemties vecmāmiņas kopšanu? :) Iedomājies, ka dzīvotat divistabu dzīvoklī četratā. Kur liksi vecmammu? :) Kopšana jau neparedz apciemošanu ar piparkūkām, daudziem veciem cilvēkiem jādzīvo līdzi, jāseko katram viņu solim... vai tu to spētu? Nepārsteidzies ar secinājumiem...

Papildinot Iksiņu piebildīšu, ka strādājošs cilvēks nemaz nevar uz pilnu slodzi apkopt vecu, slimu cilvēku, bet atalgojums vairumā gadījumu sedz tikai pašus nepieciešamākos izdevumus un kopējai (-ām) naudas nepietiek. Bez tam, ne visi prot un/vai fiziski spēj apieties ar slimnieku, apkopt, pagriezt viņu utt.

Tā vietā, lai smeltos pieredzi ne vienmēr objektīvajā internetā, vislabāk pārliecināties pašai. Tel. 28330410. Varam sarunāt ekskursiju un iepazīšanos ar esošajiem iemītniekiem, viņi vislabāk pastāstīs, kā viņiem tur dzīvojas :)

visu dienu tupi i-netā un "gudri" komentē! labāk aizej vacmaminu pakopt

Paskaties komentēšanas laikus, idiņ :)

ne jau interneta jajauta,bet gan vinai pasai.Ka vina jutisies svesa vieta?Nekas nevar but milaks par savam majam.Padoma-ka justos tu pati?Vecums nevienam garam nepaiet.

nu rekur atkal viņa klāt ! un nervoza ! nez kur strādā? ja vispār strādā?!

Inese. protams ka savās mājās ir vislabāk... bet katram cilvēkam pienāk brīdis, kad viņš tomēr gatavs pārkāpt pāri tam slieksnim. Mana ome vēl nav gatava, tāpēc īpaši necenšos aģitēt, lai jau maksimāli ilgi ir patstāvīga. Taču daudzi apzināti izvēlas dzīvi pansionātā, jo visvairāk baidās no tā, ka nomirs vienatnē un viņu līķi atradīs tikai tad, kad tas sāks smirdēt. Piedodiet par skarbumu, bet tā ir visnotaļ izplatīta vecu cilvēku fobija...

Negribu būt neobjektīva,bet, biju reizes trīs šai iestādījumā, ko tomēr īsti par pansionātu nevarētu nosaukt.Pirmkārt: ieejot jau pirmajā stāvā jūtama urīna smarža. Otrkārt: istabās kur atrodās, piemēram četras dāmas ar dažadiem vecumiem, raksturiem, izglītības līm., un dzīves laikā izveidojošiem paradumiem, dzīve šeit protams pēdiņas būs ļoti jautra. ūzskatu bijušās slimnīcas tomēr grūti pārveidot par mājīgu pansionātu, ko publikācijā mēģina apgalvot un arī personāla attieksme būtu jāmaina. Nekas nevar būt labāks par omulīgo mājas sajūtu, nevis piegāzētu citu tanšu palātu!

Man tur bija ielikta mamma pēc insulta,jo to vietu reklamēja kā labu rehabilitācijas vietu insultniekiem.Bet neko labu nevaru teikt! Tas ko es redzēju tur,bija viens liels ārprāts,cik šausmīgi tur ir guļošajiem veciem cilvēkiem!Savu mammu pati skrēju pēc darba mazgāt,lai galīgi nesapūst,brālis katru dienu gāja barot,ai,var ilgi un dikti stāstīt!Kopjamu,guļošu,tur nelikat!

No laba prāta neviens jau neievietotu savu tuvinieku pansionātā. Taču visi nav Rokfelleri un nevar atļauties algot kopēju (-as), turklāt nevar atļauties pamest darbu, lai pats koptu slimnieku, jo par kaut ko ir jādzīvo.

Cik maksā vieta šai pansionātā un vai ir brīvas vietas?

NU GAN SKARBI TIE KOMENTĀRI.JA VECMAMMU IELIEK PANSIONĀTĀ,TAS IR SLIKTI?VAI LABĀK,KA CILVĒKS,KAS KNAPI KUSTAS DZĪVO NEDĒĻĀM VIENS PATS?ES ARĪ LABPRĀT SAVU VECMĀMIŅU IEKĀRTOTU PANSIONĀTĀ,JO VIŅU VARU APCIEMOT TIKAI 1X NEDĒĻĀ,APKOPT UN KAUT KO GARŠĪGU AIZVEST.LABĀK,LAI CILVĒKS PIEKLĀJĪGI NODZĪVO SAVAS VECUMDIENAS,NEVIS NĪKST PAMESTS KĀDĀ LAUKU NOSTŪRĪ,BEZ ĀRSTIEM VAI ZĀLĒM.

Reiz redzēju raidījumu TV no ASV, kur kārtīgā pansionātā, kārtīgas vecmāmiņas - baltas un labi kpotas - DEJOJA AR SUŅIEM. Raidījums gan bija par suņiem, par to kā var izdresēt.Tajā laikā nosausminājos un uzrakstīju rakstu ar nosaukumu: "Viņas dejoja ar suņiem"un publicēju www.odiseja.lv
Bet- tā jau saka - nekad nesaki nekad.
Tagad pie manis ir 90 g. veca māte. Neiedziļināšos - katram savas problēmas, bet pateikt varu gan tikai vienu - ES TAGAD NENOSODU GAN - tos, kuri ievieto vecos ļaudis pansionātos.
Padomājiet tie, ka runā tāpat kā es reiz, kā tā var!: Vai ir iespējams VIENAM cilvēkam apkopt, izmazgāt, apmazgāt,izcilāt - izvadāt pie ārstiem vai izsaukt uz māju ārstu( vizīte 10 lati) + zāles utt.Ne viņa lasīt, ne skatīties TV - negrib un nevar. Tad pa kuru laiku vēl izklaidēt?
Cita problēma ir - kā tajos pansionātos ir.
Bet, ja kādam jāmaksā, tad brēcam - vai cik daudz!
Bet aprūpi prasām karalisku!
Tā kā, es arī domāju - ko iesākt!?
Bet tie, kuri tagad dod smalkus un pareizus padomus, tiem iesaku: nekad nesaki - nekad!

kopt vecu cilvēku -tas ir šausmīgi. Fiziski un morāliski grūti. Man ieteica ,ved uz pansionātu. Biju ,aizvainota,sarūktināta,kā tā var pateikt. Bet nu jau pagājuši vairāki gadi un tā doma pielipusi un vairs neatstāj. Ja mēs visi esam aizņeti darbā,un vecam cilvēkam jāpaliek vienam,aukstā istabā bez siltām pusdienām un t.t. Tas nava normāli. Un tiešām vēl visi higeēniskie darbi. Nav viegli,nu nemaz. Es novēlu tiem,kas kopj un vēl ir savas ģimenes ikdienas gaitas -turaties. Jo tas piemēram atņem manai dzīvei normālu ritumu. Jo jaspēj ,taču cīnīties vēl ar veco cilvēku.

Man vīrs jau trešo gadu ir 1. grupas invalīds: stīvs, trīc, nerunā, never pats vaļā muti, neturas uz kājām, protams cilājams ar pamperiem, demencēts. Visu laiku kopu pati, šad tad radi iedod kādu brīvu pēcpusdienu. Man ir 50 gadi. Ja neatgriezīšos darbā, zaudēšu to neatgriezeniski, bet kur ir garantija, ka vīrs neaiziet pirms es saņemšu pensiju? Nogurusi arī esmu- galvenokārt psiholoģiski. Brīžiem šķiet, ka sajukšu prātā. Gribas brīvību vēl mazliet. Esmu dilemmas priekšā- likt vai nelikt pansionātā. Kad te palasos, tad jau vairs negribas likt, bet kāda ir izeja?

Es kopu radinieci tikai pāris nedēļas, psiholoģiski biju sagrauta. Ilgi to nebūtu izturējusi, lai kā negribējās atdot aprūpes centrā. Jāsaprot, ka tas nav iespējams, ja ir nauda, būtu jāņem kopējs. Ja nē, es mēģinātu atdot aprūpes centrā, bet ļoti bieži ietu ciemos apčubināt.

Paldies parieskatu cilveku viedoklos par vecu cilveku uzturesanu! Jau pasenu laiku dziivoju Vacijaa un man ir savs viedoklis par so teemu! Katram vecam cilvekam jasanjem pienakosa aprupe vecumdienaas, un to vislabak veic pansionati, ne jau majaas! Pasaulee ir pareizi nostadita sii lieta, ka veci cilveki sanjem aprupi un neviens nedoma, ka dara slikti ievietojot savu radinieku pienacigaa vietaa!Vecs cilveks nevar PARALIZEET savu tuvinieku dziives un darbu. nevienam nav janes upuri par to! Man neienak prata dma, ka manaas vecumdienaas es varetu but par nastu saviem berniem un kadam vajadzetu man sedeet klat un kopt! es neesmu tada egoiste, la gribeetu so majas izjuutu un nelaimiigos skatus manaa virziena, kas gaidiitu manu aiziesanu..... Tapec, vai tad labaak nav dziivot kopa ar saviem vienaudziem un but aprupeetai, und gaidiit kad atbrauc apciemot mani miljie un tuvie! Dziivi jadziivo un katram ir sava vieta.....Ar cienju pret so diskusiju!

Mēs neesam Vācijā! Mūsu realitāte ir tāda,ka pansionāts ir pēdējā vieta ,kur atdot savu tuvinieku.Vismaz ja runājam par Ogres pansionātu.Ir privātie,tur tiešām ir laba aprūpe un rehabilitācija,bet saprotu,ka cilvēki,kas šeit raksta,to nevar atļauties.Negribu moralizēt,bet padomājiet par to ,ka katrs no mums būs vecs un katrs no mums bija mazs.Un tad taču mūsu vecāki mūs kopa un nenodeva pansionātos,kaut gan kad pirmo bērnu audzināju,tad bērnu pabalsta nebija,ar otro 4.38 ls.Tas vienkārši ir mūsu pienākums,vismaz mūsu valstī,kur pansionāts vai slepkavība un pazemojumi ir sinonīmi.Protams,to neviens negrib atzīt,bet realitāte ir daudz skarbāka,kā jūs domājat.