Ar ko nodarbosies Domes galvenais mākslinieks?
... «Pilsēta jāpadara mīļa tās iedzīvotājiem. Dažviet provokācijai var izvietot bronzas skulptūras, pie kurām gribētos fotografēties. Bet par to jādomā pilsētas galvenā mākslinieka dienestam. Taču tās iniciatīvas, kas viņam bija, bija muļķīgas un absurdas,» Rīgas galvenā mākslinieka Leonarda Laganovska veikumu asi kritizē Ojārs Spārītis, piebilstot, ka idejas vajag ne tikai ģenerēt, bet arī novadīt līdz realizācijai.
Jāatgādina, ka pērn izvērtās diskusijas par galvenā mākslinieka amata nepieciešamību, līdz tika pieņemts cienīgs lēmums: svētkos pilsētu noformēs Kultūras pārvalde, bet par pilsētas izskatu gādās Pilsētas attīstības departaments, kurš «pieskata» arī galveno mākslinieku.
L. Laganovskis pavasarī izteicies, ka jārada īpašs Rīgas tēls, kaut vai ar savdabīgām laternām. Kur tas ir?
Viedoklis
Gunta Grikmane, arhitekte:
«No pilsētvides dizaina viedokļa Rīgā trūkst mazo arhitektūras formu, kas piedotu pilsētai šarmu. Vienīgie labie piemēri ir ielu norādes, kas pieskaņotas Rīgas vēsturiskajam centram, kā arī kanālmala, kas, kaut arī prasīja lielus līdzekļus, ir ļoti mājīgi ierīkota.
Ļoti elegants ir Uzvaras parks, bet tas ir aizlaists un izdemolēts. Ja kaut kas interesants pilsētvidē parādās, tad tā pārsvarā ir personīgā iniciatīva un neatrodas publiskajā telpā. Rīgas prioritāte acīmredzot ir saimnieciskās lietas, ja jāsakārto ielu laistīšana, tad pilsētvidei neatliek laika un naudas.
Pirms pāris gadiem uzstādītie puķu statīvi šogad ir novākti, jo daudz zogot. Bet Ventspilī kaut kā tiek ar šo problēmu galā, un tās pilsētvide ir ļoti skaisti sakārtota. Rīgai būtu jāņem piemērs.»
Vai Rīgai ir sava «rozīnīte»?
Uldis, strādājošs pensionārs:
«Nezinu, kāda Rīga izskatās ārzemnieku acīm, bet uzskatu, ka jebkura pilsēta patiks tūristiem tad, ja tā būs ērta pašiem iedzīvotajiem. Domei vairāk būtu jādomā par rīdzinieku vajadzībām, tad viņi parūpēsies par visu pārējo, tai skaitā ārzemnieku labsajūtu.»
Izdevums: Apollo portāls
1 x gada izkarinas ziemassvetku dekorus !
Skulptūra nav uz mūžīgiem laikiem
Autors: Egons Peršēvics, Liepājā vienīgais diplomētais tēlnieks
Datums: 08.06.2013
Izdevums: Kurzemes Vārds
Rubrika: Viedokļi
Liepājnieki bieži saka: labprāt vēlētos pilsētas vidē redzēt jaunas skulptūras vai citus tēlnieciskus objektus. Kā izvēlēties īstos?
Viena lieta ir pieminekļi, cita - tēlniecības objekti. Tēlniecības objektu pilsētvidē nekad nav par daudz, bet tiem jābūt kvalitatīviem. Ja pilsēta būs pilna ar otršķirīgiem objektiem, tas vidi degradēs. Ir ļoti svarīga arī vieta, kur tie atrodas, jo jebko nevar nolikt jebkur - tas nestrādās.
Un nav iespējams uztaisīt kaut ko, kas patiktu visiem. Universāla risinājuma nav. Jautājums ir par vietu, par ziņu, ko objekts nes, jo mākslas darbs ir medijs, ar ko nodot ziņu skatītājam.
Atlases kritēriji? Vieni pasūta kuratoram, citi izvēlas pasaulē atzītus māksliniekus, arī īpašas komisijas var būt labs risinājums. Domāju, ka šis nav sliktākais veids - komisija, kurā darbotos arhitekts, ainavu arhitekts, dizainers, antropologs, mākslinieks.
Bet skulptūra - tas jau nenozīmē kaut ko uz mūžīgiem laikiem uzliktu. To var uzstādīt un, ja neiederas, pēc laika novākt. Mainās modes un gaumes, politiskās situācijas mainās...
Piemēram, Liverpūlē ir darbs "Another place" - čuguna cilvēku stāvi jūrā. Tas bija domāts konkrētam mākslas pasākumam, bet pilsētas iedzīvotājiem tik ļoti patika, ka pašvaldība to nopirka. Pilsētā notiekošas tēlniecības biennāles un kvadriennāles, kad te paliek ļoti daudz darbu, ir labs risinājums. Iedzīvotāji pēc tam var izvēlēties vispiemērotāko.
Nav nemaz tik grūti panākt, lai tādi notikumi Liepājā būtu. Ir vajadzīga griba un neliels finansiāls ieguldījums. Jo laba māksla ir reta, un tā maksā naudu.
Kā Jums šķiet, cik piemērotas, atbilstošas, kādu domu-ideju nes 2 vides objekti - akmenī veidotas skulptūras, ko šogad izvietoja pie Ogres slimnīcas? Tiešām, patiešām.
"Ir iespējams uzzināt tikai to, ko tu vari piedzvot pats, novērojot šo skulptūru. Jebkurš skatītājs ir arī radītājs. Tajā brīdī, kad viņš skatās, viņš rada mākslas darbu," norāda Aigars Bikše.
16. decembris 2014, 21:19 | Māksla
Autori:
Jānis Lācis, LTV Kultūras raidījumu redakcija
“Darbs Ogres novada pašvaldībā mani saista, jo dizains, māksla un sakopta pilsētvide iedzīvotājiem rada pozitīvas emocijas. Vēlos veicināt Ogres pilsētas un novada attīstību un izaugsmi. Ogre ir īpaša pilsēta – jauna, mežu un ūdeņu ieskauta, tajā savrupmājas mijas ar dzīvojamām mājām un rūpniecības zonām, savukārt novads bagāts ar nesabojātām lauku ainavām un bagātu kultūrvidi. Mans mērķis ir turpināt īstenot jau iesāktos projektus un kopīgi ar kolēģiem un pilsētas iedzīvotājiem meklēt jaunas iespējas pilsētas attīstībai,” saka pilsētas mākslinieks.
Kuri tieši ir TIE iesāktie projekti? Cik tieši nodokļu maksataji maksās, t.sk. ne mazo algu galvenajam Ogres māksliniekam? Lepni, lepni!
Ja saliktu kopā 1/2 mākslinieka gada algu, sanāktu labu-labā instalācija Ogres vidē. Tas gan! Iedzīvotājiem šoreiz Viņam nāksies atskaitīties! Lai nav kā ar visu līdz šim - kā mēģinājumu procesā. Pirms ko dara, īstenībā visi ir tiesīgi uzzināt, jo Ogres vide ir mūsu visu kopējā telpa. Ko simbolizē vides objekti pie Slimnīcas Ogrē! Paskaidrojiet vidējam ogrēnietim? Ar mākslu vidēji saistītam ogrēnietim!
Viņš masīvi gleznos Ogres plūdus un tirgos pastkartītes Ogres viesiem.
