kurš gan vairs mājās noņemās stundām ar to, ko var nopirk lētāk un ātrāk, vai tiešām kādam vēl laiks "gatavot ar mīlestību, ielikt siltumu utt" tagad taču viss nopērkams, skatījos Topā pat olas vārītas, da tomāti želejā,. agrāk es ar tortes cepu, pa pusotrai dienai, kaudze netīru trauku, iztērēts laiks, gāze, mazgāšanas līdzekļi, un vēl cik naudas uz produktiem, veikalos pa 5 Ls var nopirkt ntās dažādības, a mājās pa 5 ls neizcepsi, i vēl piedegt var, i garšu var nenotrāpīt

šķiet, ka gan Jumja, gan Daugas elektropreču (vai ko tur tirgo) veikalos "12" vai kā-viņ-tur-savādāk-sauca. reiz es vienā no tiem pētīju vafeļu pannas, tāpēc domāju, ka tur varētu būt arī riekstiņu pannas..

Līga! tieši otrādi - cilvēki atgriežas pie pārbaudītām vērtībām - pie ģimeniskuma un mājas siltuma :) lai arī cik tas nemaksātu..

Šodien došos uz Daugu un Jumi.
Ja nebūs, prasīšu vēl :)

es gan ne dienu vairs netaisos vēltīt tādām muļķībām, 20 gadi gatavoju, visa dzīve pagāja pie katliem, un rudens labumu konservēšanas, tagad atklāju, cik daudz laika atrodās garīgām vērtībām, sajūtām, ja nepārvērš sevi par virtuvesx robotu un sava un apkārtējo kuņģu pavēlnieku

Nu nav jau jāieslīgst galējībās.
Šad tad taču var palutināt mājniekus ar mājas gatavotiem gardumiem.

nez kādas varbūt garīgās vērtības ar tukšu vēderu :)

agrāk bija tajā saimniecības preču veikalā, kas uz Tīnūžu un Mālkalnes stūra, tāpat arī citur var skatīties vecajos saimniecības veikalos :)

es to nedaru, bet ir zināms, ka bodojoties atveras īpaši garīgi centri, tas ir latviešu vīrietim nekas nenotiek ar tukšu vēderu

un kādēļ tad ar tukšu? to pašus salātus dajebkurus var nopirkt 1 min laikā veikalā, bet protams var tērēt benzīnu un laiku braukājot iepērkot, vēl arī sezonu dažas no satāvdaļām izaudzējot pašam, vārot, griežot, tērējot ūdeni, dvieļus, mazg. līdz utt, un cik tas izmaksā sapirkt visu, bundžās, iepakojumos, kad sagriež, sanāk mutes bļoda, a kurš ta ēdīs 3 dienas vienu un to pašu, tā vietā iej smuki veikalā nopērc, cik vari apēst, ja kā trūkst tavai gaumei pieliec klāt, un cik laika ietaupās

Un riepas arī pazūd, nav pēc tam jātērē nākošais laiks un nauda uz procedūrām to visu apēsto dabūt nost

Bet nu jā bija , ir un būs cilvēki, kas ir ēdaju tauta, kas griezīsies kā vāveres riteni dēļ ēšanas, un tā paiet dzīve

Riekstiņu pannu var nopirkt saimniecības preču veikalā Rīgā, kas atrodas uz Brīvības un Artilērijas ielas stūra.Braucot virzienā no centra, labajā pusē. Cena 13Ls tel.29794308. Lai labi garšo!

Vecuma bizdinkš?

Veikalaa var visu nopirkt..uyn visam klat ir "veseliigie EEEEEEEEEE"

Liga ēd pusfabrikātus- par "veselīgu" dzīvesveidu :)
Nopirkt jau var, bet tas ir neizdevigi, dārgi un galvenais negaršīgi!

par tiem EEE, diezin kur tad cītīgās kulināres dabūn izejvielas saviem dienas darba kulinārijas brīnumiem, vai pa pašas audzē, i zinu pati, ka arī mājās audzētam tomātam vajag papildpiebarošanu, vienu gadu mēģinājām audzēt pilnīgi bez jebkādas piebarošanas, čiks vien sanāca

ar ko riekstiņš mājās cepts ir nepusfabrikāts, un veikkalā pirkts pusfabrikāts?

un par to lētākumu vai dārgākumu, manā izlaistajā ģimenē, kur visu mūžu esmu iztapusi un pie katliem stāvējusi 3 mealus pasniedzot vakariņāss (bet bez vakariņām vēl ir vairākas ēdioenreizes) mēs noteikti nevarētu vienoties, piemēram par salātu gatavošanu, vienam vajadzētu siera, vienam pupiņu, vienam siļķi kažokā, un katrs to paēdis vienu porciju, cik man iepakojumu un dažādību jāsapēr, lai sagatavotu katram savus salātus, un kā zināms, atvērti tie nevar glabāties, un tad gan man tas izmaksā daudzreiz dārgāk nekā nopirkt pa 200gr katram ko vēlas

ja godīgi, es daļēji Līgai piekrītu. Protams, ir skaisti izcept kopā ar ģimeni ziemassvētku piparkūkas, kādreiz iepriecināt mīļos ar ko ģimenei ļoti tīkamu, sagaidīt kādu mājās ar siltu maltīti, kas noguris, bet kopumā dzīvi pārvērst par mūžīgo sēdēšanu virtuvē, par mērķi, kas sākas no rīta un beidzas vakarā. Šādas sievietes notrulinās, aptaukojās, un jāsaka, kļust neinteresantas vīriem, jo nekad jau nav laika, vienmēr būs kāds darbiņš virtuvē, un pēc tam vēl nokopšanas darbi. To, ko gatavojam reizēm stundām, sarijam dažās minūtēs.

No citas tēmas, iesēju dārzā burkānus, bietes, respektīvi, cik laika, darba, uc. līdzekļu ieguldīts, tagad rudenī raku pusdienu nost, tālāk mazgāju, tālāk liku pagrabā utt, un tad man sanāca dusma, sēžu es te aukstā slapjā dārzā, bet es tak to pašu daudzumu varēju ieskriet tirgū un par santīmiem nopirkt.
Drīzāk jau dārzu mūsdienās labāk uztvert kā prieku parosīties, bet ne nepieciešamību.

Nu nevajag vairs īsti piekopt naturālo saimniecību sākot no kartupeļa līdz vistai un govij, lai burkānus audzē burkānaudzētājs, un bietes biešaudzētājs. Darot visu palaižam garām dzīvi, neizjūtam tās garšu, nerealizējam sapņus, esam neapūtušies un nīgri.

Zinu daudzas ģimenes, ks paēd pa darbiem, skolām, un vakarā paknakšķina riekstiņus un kādu augli, un viņiem ir mīļa mamma un nenogurusi sieva, un tad brīvdienās saplāno pagatavot ko īpašu, un tad arī sanāk jaukas ģimenes pusdienas un kopā pabūšana.

atkal sanākusi diskusija ne par tēmu, jautājums jau bija cits

Paldies ''to mammai'' un I.S. :)

Jautājums I.S.Riekstiņu panna ir elektriskā vai uz gāzes plīts cepamā?