Iemāciet dēlam nebaidīties no suņiem un problēma būs atrisināta. Spriežot pēc Jūsu aprakstītās situācijas, Jūs uzvedāties krietni sliktāk par to suni.

Iedomājies tikai - policijai...

Es Jūs pilnīgi saprotu. mans bērns ari baidās no suņiem un nav mans pienakums viņu mācīt nebaidīties! Katra suņa saimnieka pienākums ir publiskā vietā sunim uzvilkt uzpurni vai vismaz sunim jābūt pavadā.

Pašai man ir suns, tādēļ zinu šādas situācijas.
Saimniekam ir jābūt atbildīgam par to, lai viņa mājdzīvnieks netraumētu nevienu.
Man ir bijušas situācijas, ka pasaka, bērnam bail, uzreiz reaģēju un pielieku pie siksnas. Tas ir tikai normāli, par savu mājdzīvnieku esmu pārliecināta, ka nevienam neuzbruks un ieiekodīs. Katrā ziņā, šai saimniecei vajadzēja savaldīt viņu, pieliekot pie siksniņas.
Apdzīvotā vietā/pilsētā suņi jāvadā pavadiņā un ar uzpurnu - vsmaz lielie suņi.
Google var pameklēt likumus par dzīvniekiem - tur ir šāda tāda info priekšs šādiem saimniekiem, kuriem ir poo un pārējiem.

NAV KO AR SĪKAJIEM APKĀRT VAZĀTIES!SUŅI IR CILVĒKA DRAUGS,BET BĒRNI IR NELAIMES GADĪJUMS DARBĀ!!!

Paņem un iedd tam sunim žurku indi un konflikts būs atrisināts,jo tie suņu īpašniekiir tik bezkaunīgi itseviški lielie suņi un baida mūsu bērnus,vai iešaujtam nezvēram saindētu adatu

Rakstītājam - Sargāsim bērnus no suņiem! Jums steidzīgi jāārstējas!

Paldies par atbildēm. Suns ir liels, bērnam līdz kaklam, laikam. Ja teiksim pie manis atnāktu kāds zvērs, kas man būtu līdz kaklam, es droši vien arī bļautu :) Sieviete suni nepaņema, mani apvainoja, pēc tam suns peldējās upē ar citiem bērniem. Un tā nav pirmā reize, kad es to sievieti te redzu ar suni. Nākamreiz obligāti zvanīšu uz policiju.

Droši turpini ārstēties tādā garā ,jo nav izredzes uz bērniem

Nav vainīgi , ne suns , ne bērns , viennozīmīgi nepareizi rīkojās tikai un vienīgi suņa saimniece. Vajag taču cilvēcīgi skatīties uz lietām nevis , zinot ,kad kaut kādus likumus pieņem un atceļ, darīt kādam pāri. Ir bērni , kuriem tiešam ir lielas bailes no suņiem un dažreiz tas ir ilgstoss process- iemācīt nebaidīties.P.S. zinu , kas ir suņi un bērni , ir gan tas , gan tas.

tas suns kautko nodarija mazajam knīpim? cik noprotu tad ne,respektīvi ja nav bojājumi cilvecinam tad nav par ko piesieties.
galvenais nesākt šādās situācijās ''ģorgāties'' jo tas suni vel vairāk uzvilks uz uzbrukumu.

Tas ir apmēram tā, ka es pa tevi šaušu, bet netrāpīšu - nav par ko piesieties?

Nu jā. Laikam vēl par maz ir piemēru no dzīves, kur "labais sunītis Duksis" norauj sīkajam skalpu. Neesmu pret suņiem, pašam ir. Bet tie šad un tad ir neprognozējami.

Tieši tāpat kā neprognozējami ir arī bērnu vecāki, cik lasīts par vardarbību pret saviem bērniem - sasisti, izmesti pa logu, jaundzimušie miskastēs utt., suns saviem bērniem(kucēniem) nekad pāri nedarīs atšķirībā no divkājainajiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr.266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai (Noteikumu nosaukums MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)

11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.

15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.




51. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks:
51.1. netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;
51.2. nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.
52. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums:
52.1. nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;
52.3. apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus;


52.8. glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju pieprasījuma uzrādīt ar mājas (istabas) dzīvnieku saistītos dokumentus (piemēram, mājas (istabas) dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu);

Krimināllikuma 230.1panta 1.daļa paredz, ka «Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām».

Savukārt bargāks sods ir paredzēts krimināllikuma panta 230.1panta 2.daļā t.i. «Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām».

uzskaiti arī to, kas attiecas uz vecākiem par bērnu nepieskatīšanu, vardarbīgu attieksmi un visu no tā izrietošām sekām. Cik ilgi un no kāda vecuma bērns viens pats drīkst atrasties uz ielas, braukt ar velosipēdu.

Zvanīju uz policiju, vienkārši parunāt. Man teica ka tagad suns var staigat nepiesiets, ja atrodas saimnieka redzeslokā un nevienam nedraud. Lūk tā! Sargiet bērnus!

mūsu laikos drīzāk tie bērni ir jāvadā saitē!