Soliņi tā ir problemā man liekas vairākās vietās Ogrē,nu izņēmot bērzu aleju kur tie ir daudz,ja ne vairāk ko teikt....

Domāju varbūt ka ir tāda vieta-pašvaldībā pie kuras var vērsties ar lūgumu uzstādīt soliņus...

Senāk dzīvoju Kārtonfabrikas rajonā kur tas uzstādītasi spēļu laukums nu tagad jau ir pārtapis par lielisku vietu atpūtniekiem, mūsu mazajiem, kam acīs staro prieks kāpelējot pa uzstādītajām atrakcijām un laukumiņiem, bet kā vienmēr uzrodas jaunieši kuri uzskata sevi par pārgudreļiem un kas nav domāts viņiem tiek lauzsts, tā pat man liekas ir ar soliņu jautājumu.....

vakaros nāk urlu bari,piesvaida sēkliņas,tukšās pudeles,saskrāpē. tāpēc,māmiņas, audziniet savus mazos bērnus jau tagad ,lai pašām vecumdienās būtu soliņi pasēdēšanai

Būt vai nebūt soliņiem Ogrē ir jautājums, kuram nevar rast viennozīmīgu atbildi. No vienas puses soliņiem ir jābūt pa dienu, kur cilvēkiem atpūsties, no otras puses – pienāk vakars un soliņu lietošana pārvēršas par sabiedrības bēdu.

Jaunieši iedzer aliņu un smēķē, apkārt mētājās tukšas pudeles un izsmēķi. Pēc kopīgas iedzeršanas nereti sākas ķīviņi – apkārtnē skan skaļas lamas. Blakus spēlējās bērni to visu noskatās. Apkārtējo māju iedzīvotāji sūdzas, ka nevar aizmigt un lūdz pārvietot soliņus tālāk no logiem, domādami , ka tā šo problēmu varēs atrisināt.

Aktīvākā kustība pilsētā parasti ir no desmitiem, pusvienpadsmitiem – citi dodas uz izklaides vietām, tad parasti jaunieši pulcējas bariņos, sēž uz soliņiem izdzer pa aliņam un domā, ko iesākt. Nākamais vilnis ir vērojams aptuveni pusstundu pēc pusnakts, kad dažādu bāru un klubu apmeklētāji dodas mājup vai kur citur. Tad soliņiem uzrodas jauni apmeklētāji – mīlnieki! Atkal apkārtējiem māju iedzīvotājiem pretenzijas – jaunie pāri sēž uz soliņiem un bučojas.

Kā cīnīties ar šo „soliņu problēmu”. Pašlaik, kad viss ir balstīts uz dažādām jauniešu tiesībām, pusaudžus tramdīt ir gandrīz vai bezjēdzīgi. Jaunieši izstudējuši ES tiesības un zina to, ka viņus neviens neko nevar piespiest darīt pret paša gribu. Ir jāsaprot arī to, ka pašvaldības policijas darbinieki arī ir tikai cilvēki. Un sēdēt un vaktēt pie katras mājas katru nakti un sastādīt pārkāpuma protokolus tas ir nereāli un praktiski neizdarāmi.

Iedzīvotāji paši aizrādīt baidās, jo negrib saņemt akmeni logā. Lai gan jāsaka tā, ka pie tām mājām, kur iedzīvotāji paši ir uzstājīgi, regulāri aizrāda un dzen projām šādus soliņu sēdētājus, kā arī aktīvi sadarbojas ar municipālo policiju , viņi parasti nerādās. Labāk atrod, kādu māju ar soliņiem, kur neviens neko nesaka.

Tā ka viss pašu rokās, būt vai nebūt soliņiem Ogrē.