Tev ir tiesības griezties tiesā, lai pieprasītu atbildes saņemšanu.

Vai varat preciēt, kurā datumā iesniedzāt vēstuli domei? Varat sīkāku info uzrakstīt uz e - pastu guna@ogrenet.lv

Varbūt arī precizē, vai tava vēstule bija elektroniski parakstīta. Ja bija, tad vari celt troksni, bet ja nē - tā pielīdzinās anonīmiem iesniegumiem, uz ko nav jāatbild...

vai nabadzinji nevarees tagad lakt visu nakti graadiigos !!

Es arī neesmu saņēmusi rakstisku atbildi no domes, jau nedaudz vairāk kā mēnesi. Tur bija vairāki paraksti. Kas ir bijis nepareizi?
Vai tiešām varētu sniegt tiesā? Kāds no tā labums?
Lai tur kā, daži deputāti nav raduši pildīt likumu un viņiem liekas pilnīgi normāli, dažas lietas ignorēt. Attieksme ir vienkārši unikāla.

Ar 1.janvāri ir stājies spēkā jaunais iesniegumu likums un tur ir paredzēts, ka iestādē ir jābūt apstiprinātai kārtībai par to, kā reaģēt uz elektroniskiem iesniegumiem. Tas nozīmē, ka tiem nav obligāti jābūt parakstīties ar elektronisko parakstu.

Kur tādi gudrīši rodas? Tikai 5 gaismas gadus atpaliek no manis!Tavā minētaja likumā tieši arī rakstīts, ka uz e-pastā saņemtu iesniegumu, kas nav elektroniski parakstīts, var neatbildēt. Tieši tāpat, kā agrāk...

Nemānies, nekas tāds tur nav rakstīts un izlasi vēlreiz, ko es rakstīju. Citēju - 2.panta 4.daļa "Ja elektroniskā veidā saņemts iesniegums nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu, iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā sniedzama atbilde uz iesniegumu. Šādā gadījumā iesniedzējs nav tiesīgs prasīt atbildes sniegšanu tiesas ceļā." Izlasi kārtīgi un sevišķi iegaumē daļu, kur rakstīts, ka iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā SNIEDZAMA ATBILDE!!! Tātad likums skaidri pasaka, ka katrā valsts pārvaldes iestādē un pašvaldībā ir jābūt kārtībai (iekšējam normatīvajam dokumentam), kurā noteikts kā iestāde atbild uz saņemtiem e-pastiem. Skatāmies tālāk 3.panta 2.daļu "Iesniegumā norādāmas ziņas par tā iesniedzēju (fiziskajai personai - vārds un uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju; juridiskajai personai - nosaukums un juridiskā adrese)." Tātad likums nosaka to, ka, lai iesniegumu uzskatītu par iesniegtu pietiek ar vārdu, uzvārdu un adresi, paraksts te nav minēts. Tālāk 5.panta 7.daļa "Ja elektroniskā veidā iesniegtā iesniegumā privātpersona nav devusi norādījumus attiecībā uz atbildes nosūtīšanu, iestāde atbildi uz iesniegumu nosūta tikai elektroniskā veidā." Šis pants atvieglo iestāžu rīcību, nosakot to, ka, ja iesniegums saņemts elektoroniski, tad atbilde arī var būt elektroniska, ja vien iesniedzējs nav norādījis, ka vēlas saņemt taustāmu vēstuli papīra formā. Atkal nekur nav minēts, ka elektroniskajai vēstulei ir jābūt ar elektronisko parakstu. Tālāk 7.panta 1.daļa "Iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas šādos gadījumos:

1) iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai - vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai - nosaukums un juridiskā adrese);

2) iesniegums nav parakstīts, izņemot šā likuma 2.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu;

3) iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;

4) iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;

5) atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies." Tātad iestāde nav tiesīga atstāt bez izskatīšanas iesniegumu tikai tādēļ, ka tas saņemts pa e-pastu, taču nav elektroniski parakstīts. Ko no tā mēs varam secināt? Persona ir tiesīga vērsties iestādē ar elektronisku iesniegumu, norādot vārdu, uzvārdu un adresi, iestāde nav tiesīga šādu iesniegumu atstāt bez izskatīšanas un iestādei ir jābūt noteiktai kārtbībai, kādā tā sniedz atbildi uz šo iesniegumu. Taču likums paredz arī to, ka persona, kas sūtījusi elektronisku iesniegumu bez elektroniska paraksta nevar griezties Administratīvajā tiesā, lai pieprasītu atbildi. Tomēr likums nekur nenosaka, ka iestāde drīkstētu nereaģēt vai neatbildēt.

Likumu pārrakstīji pareizi, tikai jāprot to arī iztulkot. Kārtība, kādā sniedzama atbilde uz šāda veida iesniegumu, var būt arī atbildes nesniegšana. Tieši tāpēc iesniedzējs nav tiesīgs prasīt atbildi tiesas ceļā, ka viņam to atbildi pavisam vienkārši var nesniegt. PUNKTS

Protams, tā likumu tulko iestādēs, kuras negrib atbildēt uz iesniegumiem, diemžēl, par labas pārvaldības principu arī nekas laikam nav dzirdēts?:) Strīdēties var bezgalīgi. Es uzskatu, ka, ja likums nosaka to, ka iestāde nedrīkst nereaģēt, tad loģiskas sekas reaģēšanai uz iesniegumu ir atbildes sniegšana, slinķi tā neuzskata. Lai nu tā būtu. Un, ja persona savu interešu aizsardzībai nevar griezties tiesā, tad tas nebūt nenozīmē to, ka iestādei, kurā persona ir griezusies, ir dotas tiesības nereaģēt.

Ja izcilajam Ogres juristam Mr.Fix manas domas nav uzskatāmas par pareizām, tad piedāvāju iepazīties ar viena no Iesniegumu likuma izstrādātāja rakstiem par atbildes sniegšanu uz elektronisku iesniegumu, kas publicēts pagājušonedēļ Jurista Vārdā

Mg.iur. Edgars Pastars


2008. gada 1. janvārī spēkā stājās Iesniegumu likums. Šā likuma noteikumi attiecas uz rakstveida iesnieguma izskatīšanu, kā arī uz tāda elektroniskā iesnieguma izskatīšanu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.


Savukārt, ja iestāde saņēmusi elektronisko iesniegumu, kas nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar drošu elektronisko parakstu (turpmāk - parastais elektroniskais iesniegums), saskaņā ar Iesniegumu likuma 2. panta ceturto daļu šo likumu nepiemēro attiecīgā iesnieguma izskatīšanai, atstājot šā jautājuma noregulēšanu iestādes vadītāja kompetencē atbilstoši labas pārvaldības principam, kā arī liedzot tiesas kontroli, ja atbilde netiek sniegta vispār vai kādā daļā.

Līdz ar to iestādes vadītājam iekšējā normatīvajā aktā ir jānosaka termiņš, kādā tiks sniegta atbilde uz parasto elektronisko iesniegumu, kā arī jāregulē ar šādu iesniegumu izskatīšanu saistīta dokumentu aprite.

Jāņem vērā, ka ne visi parastie elektroniskie iesniegumi ir jāreģistrē. Piemēram, mazpilsētas bibliotēka pa elektronisko pastu saņem parasto elektronisko iesniegumu ar jautājumu par kādas grāmatas pieejamību vai bibliotēkas iekšējo noteikumu prasībām. Atbildi var sniegt, uzreiz elektroniski atbildot uz iesniegumu un nereģistrējot nedz iesniegumu, nedz atbildi. Līdzīgi var rīkoties arī lielās iestādes (piemēram, ministrijas), kur daļu iesniegumu reģistrē un tālāk nodod izskatīšanai atbildīgajām amatpersonām, taču citus nereģistrē un atbildi sniedz, vienkārši atbildot uz iesniegumu (piemēram, par iestādes atrašanos vietu, tās nolikuma vai cita normatīvā akta pieejamību u. tml.). Tādējādi tas ir iestādes efektīvas iekšējās organizācijas jautājums.

Papildus tam jāmin fakts, ka iestādēm ir ļoti atšķirīga prakse, noformējot atbildi uz parasto elektronisko iesniegumu. Iestādes atbildi mēdz sūtīt tikai uz elektroniskā pasta adresi, kā arī gan uz elektroniskā pasta adresi, gan uz norādīto pasta adresi. Sastopama arī tāda prakse, ka atbildi noformē uz veidlapas rakstveidā, to vizē un paraksta. Tā ir katras iestādes izvēle, cik efektīvi organizēt dokumentu apriti. Ieteicamais variants, protams, ir uz parasto elektronisko iesniegumu atbildēt tikai elektroniski, atbildes projektu neformulējot uz veidlapas un iestādes iekšienē to saskaņojot elektroniski.

Iepazīstoties ar atsevišķu iestāžu interneta mājaslapām, vienotu pieeju elektronisko iesniegumu iesniegšanā un izskatīšanā ir grūti saskatīt. Vēl vairāk - vairāku ministriju mājaslapās joprojām ietverta atsauce uz 2008. gada 1. janvārī spēku zaudējušo likumu "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās", kurš vispār neregulēja elektronisko iesniegumu izskatīšanu (piemēram, www.tm.gov.lv, aplūkots 26.03.2008.).

Iestāžu mājaslapās sastopamas četras atšķirīgas pieejas (īpatnības):

1) izveidota kontaktforma un tekstā pie tās ietverta atsauce uz likumu, formālās prasības iesniegumam un norāde, ka ir tiesīgi neatbildēt, ja ziņas ir aizskarošas. Retos gadījumos norādīts izskatīšanas termiņš;

2) izveidota kontaktforma bez jebkādām norādēm par izskatīšanas kārtību un termiņiem. Retos gadījumos norādīts izskatīšanas termiņš, turklāt vienā no tiem (www.em.gov.lv, aplūkots 26.03.2008.) termiņš norādīts, atsaucoties uz Iesniegumu likuma 5. panta trešo daļu, lai gan šī daļa neattiecas uz parasto elektronisko iesniegumu izskatīšanu.;

3) nav kontaktformas, bet norādīta iestādes oficiālā elektroniskā pasta adrese;

4) atsevišķos gadījumos ietverta norāde par iesniegumā pausto datu konfidencialitāti.

Manuprāt, nav izšķirošas nozīmes tam, vai iestādes mājaslapā ietverta kontaktforma saziņai ar iestādi vai norāde uz oficiālo iestādes elektroniskā pasta adresi (www.saeima.lv, aplūkots 26.03.2008.). Taču jebkurā gadījumā mājaslapā jābūt norādītam iesnieguma izskatīšanas termiņam (nosaka pēc iestādes ieskatiem, tomēr vēlams, lai tas nepārsniegtu vienu mēnesi), izskatīšanas kārtības galvenajiem noteikumiem (kādā formā sniedz atbildi, kā arī iesniegumā norādāmo informāciju utt.).

Lai ievērotu Satversmes 90. pantā paredzētās ikviena tiesības zināt savas tiesības, mājaslapā būtu ieteicams norādīt: "Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2. panta ceturto daļu elektroniskā iesnieguma, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav parakstīts ar elektronisko parakstu, izskatīšanai nepiemēro Iesniegumu likuma noteikumus. Šādu iesniegumu izskata saskaņā ar iestādes vadītāja noteikto kārtību un atbilstoši labas pārvaldības principam. Ja atbilde netiek sniegta vispār vai kādā daļā, persona var atkārtoti vērsties iestādē vai augstākā iestādē, tomēr nav tiesīga par neatbildēšanu pilnībā vai kādā daļā vērsties tiesā."

Mājaslapā nevajadzētu norādīt, ka iestāde ir tiesīga neatbildēt, ja iesniegumā ietvertas aizskarošas ziņas, jo šis var nebūt vienīgais gadījums, kad iestāde ir tiesīga neatbildēt. Norādei par gadījumiem, kad iestāde ir tiesīga neatbildēt uz iesniegumu, jābūt plašāk formulētai vai arī to var neietvert vispār. Jāņem vērā, ka Iesniegumu likuma 7. pants neattiecas uz parasto elektronisko iesniegumu atstāšanu bez izskatīšanas. Līdz ar to parasto elektronisko iesniegumu gadījumā iestāde var rīkoties pēc saviem ieskatiem, ja tam ir attiecīgs pamatojums. Ja iestādes darbinieks vai ierēdnis rīkosies bez attiecīga pamatojuma (neatbildēs uz parasto elektronisko iesniegumu), viņu var saukt pie disciplināratbildības.


Ceru, ka Mr.Fix nepaslinkos un izlasīs un ceru, ka tos piecus gaismas gadus pārvarēs un sapratīs, ka iestādei ir pienākums ievērot labus pārvaldības principus, nevis tulkot likumu tā, lai pašiem būtu vieglāka dzīve.

Cienu oponentus, kas spēj atzīt, ka taisnība ir pretējā pusē. Un vēl - es neesmu jurists, ļoti labi iztieku ar savu loģisko domāšanu.