Kā namu apsaimniekošana notiek Rīgā

Par kādiem darbiem privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā namu pārvaldei ēkas apsaimniekošanas izdevumus? Kādi izdevumi jāapmaksā no apsaimniekošanas naudas? Vai no tās var finansēt trepju telpas remontu, jaunas ārdurvis, pasta kastītes?

Ja mājai ir privāts apsaimniekotājs, tad parasti nodibināta dzīvokļu īpašnieku sabiedrība (DZĪS), kura ar apsaimniekotāju noslēgusi līgumu. Līgumā norādīts, kādus darbus un par kādiem izcenojumiem apsaimniekotājs veic.
Ja māju apsaimnieko Rīgas domes SIA (bijusī namu pārvalde), tā strādā atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem. Citās pašvaldībās arī vajadzētu būt pieņemtiem attiecīgiem noteikumiem. Apsaimniekotājs uztur to mājas daļu, kas ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, tātad koplietošanas telpas, komunikācijas, atkritumu vadus, liftus, ārsienas, pamatus, jumtu un ēkai piesaistīto zemes gabalu.
Apsaimniekotājs veic profilaktisko apskati, uztur labā tehniskā stāvoklī, bet nepieciešamības gadījumā arī remontē un nomaina visus stāvvadus (aukstā un karstā ūdens, saimniecības kanalizācijas un lietus kanalizācijas), arī kanalizāciju izvadus uz kolektoriem, kas atrodas ārpus mājas (tālāk tos apkalpo uzņēmums "Rīgas Ūdens"), tāpat seko līdzi apkures sistēmas un koplietošanas elektroinstalācijas tehniskajam stāvoklim.
Apsaimniekošanas maksā ietilpst arī grāmatvedības pakalpojumi un administrācijas uzturēšana. Apsaimniekotājs slēdz līgumus ar citiem pakalpojumu sniedzējiem par ūdeni un kanalizāciju, apkuri, elektrību, atkritumu izvešanu un lifta remontu, kā arī kontrolē to darbu. Lai zinātu, kas kur neatliekami jādara, apseko ēku tehnisko stāvokli un izstrādā nepieciešamo darbu plānu.
Ne retāk kā 5 – 8 gados apsaimniekotājam jāveic koplietošanas telpu kosmētiskais remonts. Regulāri jākopj mājai piesaistītā teritorija. Jāslauka un jāmazgā kāpņu telpas, pie tam no pirmā līdz trešajam stāvam – biežāk. Tiesa, Rīgas dome gan nav paredzējusi mājām koplietošanas ūdens padevi, bet dzīvokļu īpašnieki it bieži atsakās sētniekam to dot – smel kaut vai no peļķes!
Veicamo darbu apjomu ierobežo nauda, kas ir apsaimniekotāja rīcībā. Vēl nesen, kad apsaimniekošanas maksa bija 14,8 santīmi par 1 m2, bet materiālu cenas un minimālā darba alga strauji pieauga, naudas pietika vairs tikai avārijas remontdarbiem, bet pārējos nereti atlika. Tagad, kad Rīgā jau maksājam 25 santīmus par kvadrātmetru, tām mājām, kas ir labā stāvoklī, sāk veidoties uzkrājumi.
Par remontdarbiem privatizēta dzīvokļa iekšpusē jāmaksā tā īpašniekam. Apsaimniekotājs var sniegt šos pakalpojumus (piemēram, salabot durvis, iestiklot logus, salabot santehniku, uzstādīt jaunu vannu, krānu vai tualetes podu, ko nopircis dzīvokļa īpašnieks, un veikt citus darbus), taču par to jāsamaksā kasē pēc apstiprināta cenrāža. Jāatzīst, ka namu pārvalžu izcenojumi ir krietni zemāki nekā privātām firmām.
Toties, ja dzīvoklis nav privatizēts, īrnieks var prasīt, lai šos remontdarbus namu pārvalde viņam veic bez maksas, jo dzīvoklis ir pašvaldības īpašums un pašvaldības namu pārvaldei par to jārūpējas. Taču šī labvēlība drīz beigsies, jo Rīgas dome nav atmetusi domu par namu pārvalžu privatizēšanu. Un privātais apsaimniekotājs neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem nedos nekādas atlaides.
Jauno projektu mājās, kur paredzētas dažādas ekstras – pazemes autostāvvieta, videonovērošana, apsardze, diennakts dežurants, dārznieks, sarežģīta ventilācijas sistēma utt., mājas apsaimniekošanas izdevumi neiznāk lētāki par 1,20 Ls/m2.
Un kā notiek Ogrē?