Ogres Vecajā Tautas namā
Tiešām interesanti: 16.09.1983 "Padomju Jaunatne": divdesmit astoņos Interešu pulciņos apvienojušies 4314 Interesenti, bet 10 200 cilvēku savu brīvo laiku aizvada 326 pašdarbības ansambļos, studijās, koros un teātros, kuru vidū astoņiem lr Tautas kolektīva
goda nosaukums. Tā Jau varētu lielīties bez gala, — smaida dlrektore un tūdaļ piebilst:
— Esam Jau visādi savā starpā strīdējušās, tomēr sūdzības pēdējos desmit gados esam saņēmuši tikai divreiz. Turklāt tās, manuprāt, bijušas kultūras namam savā ziņā glaimojošas.
Bija bet mūsu laikos tas nav iespējams,jo par visu jāmaksā kosmiskā cenas,a nodokli aizietkūūūūūūūūūū
padomju laiku statistika...
padomju laiki bija visslabakie laiki.
Nav vairs Nama, kuru paši ogrēnieši par saviem ziedotajiem līdzekļiem uzcēla kā Brīvības pieminekli Rīgā savulaik. Nenopostīja karš, bet tik un tā šodien paši tur nedrīkstam rādīties. Kā butaforija stāv pilsētas sirdī. Kā svēta ēka. Laimi 2018.gadā, ēka, t.i. visi "gudrie", kuri tā lēma!
Kāds sakars Ogres vaicājam aizsargu un biedrības namam ar kultūru kā tādu? Tie pieminētie daudzie pulciņi kolektīvi utt atradās vai visā Ogres pilsētā! Tik pati kultūras nama administrācijā atradās "Pie zāles" , saucamajā vecajā kultūras namā. Mēs un gleznotāji piemēram atradāmies Zvaigžņu ielās 3 pagrabā zem padomju laiku rindu mājas. Pārējie , pulciņi kolektīvi studijas pilnīgi visā Ogres pilsētas teritorijā. Vecā kultūras nama ēka mūsdienās atrodas vietā kur nekam citam kā "Neliela zāle" nav izmantojama , jo atrodas cieši blakus maģistrālai tranzīta šosejai ar ļoti intensīvu kustību. Vibrācija , izplūdes gāzes , troksnis. Tur fiziski nekas cits izņemot "Zāle" un neliels birojs nav izvietojams. To ka PSRS laikā kultūras iestādes sabāza jebkādās telpās , no baznīcām līdz veciem restorāniem nenozīmē ka mūsdienās kas līdzīgs tādās vietā būtu jāatjauno. Saprotu ka dažam vai dažai nostaļģija pēc vietas kur “Te man dejās Pēterītis drupsī ieknieba” vai “Te man uzķērās tā dullā Anniņa”. Nekāda loģiska racionāla iemesla atjaunot šai vietā kultūras iestādi nav .
bet mana bērnībā tur bija baleta pulciņš, dejojām ka put... un zālē sēdēja skatītāji un balkons arī bija priekš skatītājiem...
Baletskolotāja bija Zigrīda Falka, kas brauca no Rīgas, pie klavierēm Putniņa kungs. Tā bija?
tā bija gan! 50-tie, 60-tie gadi!
Tas bija 60.gadu sākums. Kaut kur 3 vai 4 gadi pēc kārtas. Koncerti bija grandiozi, vecāku un skatītāju pilna zāle. Paši bijām ļoti pacilāti. Skaisti.
nuja! Un Falkas mācītā stāja palika atmiņā uz visu mūžu. Toreiz nesēdējām pie kompja, bet sportojām un dejojām, mūsu paaudzei pavisam cita stāja!
