Guntars Odmiņš: “Šahs iemāca domāt vairākus gājienus uz priekšu!”

Vairāk attēlu galerijā

Janvāra beigās pirmo reizi pēc 20 gadu pārtraukuma norisinājās Ogres rajona atklātais šaha čempionāts, kurā piedalījās tikai 11 dalībnieku. Pērn izdevās noorganizēt čempionātu starp skolēniem, kur interesi par sacensībām izrādīja vien atsevišķu rajona skolu komandas. Kā skaidrojama šaha tradīciju panīkšana un tai sekojošā  atdzimšana? Lai uzzinātu atbildes uz šo un citiem jautājumiem, uz sarunu aicinājām Ogres ģimnāzijas šaha pulciņa vadītāju Guntaru Odmiņu.

Vai samērā nelielā interese par šaha spēlēšanu neliecina par krīzi arī šajā jomā?

Astoņdesmitajos gados, mācoties toreizējā Ikšķiles astoņgadīgajā skolā, es kopā ar citiem jauniešiem aktīvi piedalījos dažādos turnīros – bijām viena no spēcīgākajām skolu komandām republikā. Īsā laikā aizspēlējos līdz 1.sporta klasei. Problēmas ar jaunatnes šahu sākās Padomju Savienības pastāvēšanas beigu posmā, kad līdz ar politiskās iekārtas sabrukšanu samazinājās arī interese par šo sporta veidu.  Mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai, radās pavisam citas vajadzības un intereses. Ne viens vien labs šahists aizbrauca uz ārzemēm. Šā brīža labākais Latvijas šahists Aleksejs Širovs pārstāv Spānijas izlasi, pēdējā šaha olimpiādē Vācijā izcīnīja otro vietu. Arī lielmeistare Dana Reizniece strādā Ventspils tehnoloģiju parkā, bet spēlēt brauc uz Vāciju, kur atbilstoši maksā par godalgotajām vietām un dalību komandā.  Šahs prasa ļoti daudz laika, ja vēlas ar to nodarboties nopietni. Ja jādomā, kā dzīvot un izdzīvot, kāds tur šahs!

Cik regulāri jātrenējas, lai kļūtu par labu šahistu?

Piemēram, februāra beigās Rīgā notiks turnīrs jauniešiem, kura laikā norisināsies atlase un pusfināls, lai izcīnītu tiesības piedalīties Eiropas un pasaules čempionātos, kur piedalīsies viens no maniem audzēkņiem – Ogres 1.vidusskolas 11.klases skolnieks Edvards Fridrihsons. Ja viņam paveicas startēt visos posmos, sacensības var ieilgt līdz 8 dienām, kas ir normāli šāda līmeņa turnīriem. Kur nu vēl treniņiem atvēlētais laiks! Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Edvards nodarbojas ar šahu no četrām līdz sešām stundām katru dienu. Strādājošam cilvēkam, ja vien viņš nav izvirzījis kādu noteiktu mērķi vai arī nav profesionāls šahists, tas nav reāli. Ja grib kaut ko sasniegt, šaham jākļūst par prioritāti. Pārsvarā turnīros piedalās jaunieši un seniori, vidējais posms Latvijā pamatā ir gājis zudumā.

Jūs vadāt šaha pulciņu Ogres ģimnāzijā, cik liela interese par šahu ir mūsdienu jauniešiem?

Ogres ģimnāzijā pulciņu vadu jau trīs gadus, audzinu arī jauno šahistu maiņu Ogres Sv.Meinarda katoļu pamatskolā, kur pirms manis to darīja Verners Putka. Ogres ģimnāzijā šaha pulciņu apmeklē 11 skolēnu. Sastāvs ir dažāds – elite, vidējais posms un iesācēji. Oficiāli mums treniņi ir divas reizes nedēļā pa divām stundām, bet, lai vairāk varētu veltīt uzmanību visām nosacītajām grupām un katram individuāli, daļa audzēkņu nāk kopā biežāk. Mēs pārsvarā orientējamies uz Rīgas turnīriem – februārī piedalīsimies divās sacensībās, bet turpmāk ieplānots vismaz pa vienam turnīram mēnesī.

Kā ar šaha tradīcijām citās Ogres rajona skolās?

Kādreiz šahu aktīvi spēlēja Ikšķiles vidusskolā, arī Tīnūžu pamatskolā, kad tur par direktoru strādāja Viktors Vasiļjevs. Tagad tas viss ir panīcis. Spriežot pēc tiem šahistiem, kas piedalās Rīgas turnīros, tad šaha tradīcijas ir dzīvas tikai Ogres ģimnāzijā, Ogres 1.vidusskolā, Jaunogres vidusskolā un Ogres pamatskolā. Ja kāds vēlēsies trenēties mūsu pulciņā, projām nedzīsim. Vislabāk būtu, ja šaha entuziasti savāktos savā skolā, un, pakonsultējoties ar mācību iestādes vadību, uzaicinātu kādu no šaha veterāniem, kurš būtu ar mieru mācīt jauniešus. Tagad  informatīvās tehnoloģijas ļauj trenēties šaha spēlē ikvienam bērnam pat visnomaļākajā rajona vietā, kur nav trenera un līdzvērtīga pretinieka. Tomēr dators nespēj aizstāt dzīvu cilvēku, kurš pateiks, kādas ir tavas problēmas un izanalizēs kļūdas. Ja kāds jaunietis vēlas kopā ar mums braukt uz turnīriem, vēlams atnākt iepriekš, lai var konstatēt, kādā līmenī spēlē.

Kāpēc, jūsuprāt, vajadzētu pievērsties šaham? Varbūt 21.gadsimta cilvēkiem piemēroti aktīvāki sporta veidi?

Varu minēt piemēru no savas darbības sfēras. Būdams pēc specialitātes ekonomģeogrāfs, savulaik aktīvi interesējos par eirolietām. Kad Latvija stājās Eiropas Savienībā, bija skaidrs, ka pirmā krīze mūsu valsts lauksaimniecībā ilgi nav jāgaida. To zināja visi, pat vidusskolēni, kuriem mācīju ģeogrāfiju. Izņemot cilvēkus, kas piedalījās sarunās un piekrita nelabvēlīgiem iestāšanās nosacījumiem. Viņi rēķinājās tikai ar esošo situāciju un nedomāja par to, kas Latvijas zemniekus sagaida nākotnē. Šahs iemāca domāt uz priekšu, mūsu politiķiem šo spēju pietrūkst, tāpēc arī lauksaimniecībai piešķirtās subsīdijas mums ir zemākās Eiropā. Kāds ir šo sarunu rezultāts, to mēs šobrīd redzam un jūtam. Viena ministra demisija situāciju neglābs, ir jādomā plašāk. Cilvēkam, kas nodarbojas ar šahu, ir tā priekšrocība, ka vienalga, ar ko viņš dzīvē nodarbosies, būs spiests domāt un analizēt savas kļūdas. Nav būtiski, cik no maniem audzēkņiem būs profesionāli šahisti un kādus rezultātus sasniegs. Visticamāk, ka tādu būs ļoti maz, bet domāt un prognozēt viņi spēs. Loģiskā domāšana un laba atmiņa, kāda ir šahistiem, palīdzēs, kaut vai kārtojot eksāmenus augstskolā.

Lai kļūtu par šahistu, spējai loģiski domāt ir jābūt, vai to var iegūt treniņu rezultātā?

Šahs attīsta loģisko domāšanu – tas ir viennozīmīgi. Vai jāpiedzimst ar izteiktu eksakto domāšanu, lai labi spēlētu šahu, - par to var diskutēt. Vēsture pazīst piemērus, kad cilvēki, kam izteikta tēlainā domāšana, veiksmīgi spēlējuši šahu. Viņiem tikai spēles stils ir atšķirīgs. Var minēt pirmo zināmus panākumus ieguvušo šahistu Anrī Fransuā Filidoru, kura pamatnodarbošanās bija mūzika. Grūti  iedomāties, ka par šaha treneri Ogrē savulaik strādājis pazīstamais teātra režisors Dž.Dž.Džilindžers (īstajā vārdā Raimonds Rupeiks). Taču viņš izaudzināja meistarkandidātu Verneru Putku, kurš turpina kopt šaha tradīcijas. Līdzīgi ir ar sievietēm, kurām arī raksturīga emocionālā domāšana. Rīdziniece Ingūna Bērziņa Eiropas čempionātā vīriešiem ar saīsinātu apdomas laiku vīru konkurencē ieguva 20.vietu.

Savukārt jūsu meita Santa pagājušajā gadā kļuva par Ogres rajona šaha čempioni starp meitenēm...

Jā, Santa mācās Ogres ģimnāzijas 7.klasē un spēlē šahu. No šaha nekur tālu nav aizgājis  arī dēls Jānis (Ogres pamatskolas 5.klases skolēns). Pagājušā gada rajona skolēnu čempionātā startēja vidusskolēnu grupā un ieguva otro vietu, piekāpjoties vienīgi Edvardam Fridrihsonam. Es bērnus īpaši nemudināju pievērsties šaham, paši izrādīja interesi.

Vai, jūsuprāt, šaha attīstībai ir perspektīva pašreizējā ekonomiskajā situācijā? Varbūt atkal esam nonākuši izvēles priekšā?

Šaham ir viena milzīga priekšrocība. Šis sporta veids neprasa lielus materiālus ieguldījumus. Samērā vienkāršu šaha dēlīti var nopirkt par pieciem latiem, grāmata iesācējiem maksā 5-6 latus, ja ir doma par piedalīšanos turnīros, jāiegādājas šaha pulkstenis par 15 latiem. Labas mācību literatūras trūkums savulaik ļoti bremzēja šaha attīstību, bet tagad šis  robs ir likvidēts. Ja kāds vēlas izmantot šaha  datorprogrammas, arī tās nav īpaši dārgas.  Galvenais ir atdzīvināt šaha tradīcijas, pēc tam skatīsimies, kā tās attīstīsies tālāk.