Saeima nobalso par 5% barjeru visu pašvaldību vēlēšanās
Saeima, šodien otrajā lasījumā atbalstot grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, nobalsoja par 5% barjeras noteikšanu visu pašvaldību vēlēšanās.
Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, Saeima pretēji atbildīgās komisijas lemtajam atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) priekšlikumu no likumprojekta svītrot normu, kas paredz 5% vēlēšanu barjeras noteikšanu pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju.
Deputāti nobalsoja par likuma normu, kas nosaka, ka deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā 5% no vēlētāju kopskaita.
Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, tika svītrota norma, kas paredzēja, ka pašvaldību vēlēšanas notiek nevis "marta otrajā sestdienā", bet gan "jūnija otrajā sestdienā".
Likumā tiek ierakstīts: ja Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un domes (padomes) vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās.
Savukārt ja ievēlētais pašvaldības deputāts ir EP deputāts, viņš zaudē EP deputāta statusu ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu. Par EP deputāta ievēlēšanu pašvaldības sastāvā attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija vienas darbdienas laikā paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura triju darbdienu laikā dara to zināmu EP.
Saeima atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikumu noteikt, ka domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā: līdz 5000 iedzīvotāju - 13 deputāti, no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju - 15 deputāti, no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju - 17 deputāti, vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 19 deputāti.
Likumprojektā paredzēts, ka sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par sešiem kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.
Saeima neatbalstīja apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu dot tiesības pašvaldību vēlēšanās balsot un kandidēt arī Latvijas nepilsoņiem.
Netika atbalstīts arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātu priekšlikums - aizliegt kandidēt pašvaldību vēlēšanās personām, kuras neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.
Netika atbalstīts arī partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputātu priekšlikums noteikt: katras republikas pilsētas un novada administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.
2008. gada 29. jūnijā, 22:10, Politika
Leta




Jaunākie komentāri
Vai tad nākamajās vēlēšanās vēlēs vēl pagastu padomes?
Tas nozīmē to ka tādi kuri neprot valsts valodu var kandidēt ja viņus ievēl tad kas apmaksās viņu valsts valodas apgūšanu? Vai vajag mums vadoņus kuri nemāk ar mums sarunāties, saprasties?