Šķēle: Latvijas ekonomika attīstās "drusku par ātru"

Palielināt attēlu

Latvijas ekonomika attīstās "drusku par ātru", šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" pauž Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle. Šķēles skatījumā, ekonomikas attīstību var salīdzināt ar "Latvijā modīgo aizraušanos ar ātru braukšanu".

"Labai mašīnai nav problēmu braukt 140 kilometri stundā - ja ir gluds ceļš, pieredzējis šoferis un ir pārliecība, ka priekšā neizskries meža zvērs un no takas neizgriezīsies baļķvedējs. Ekonomikā atļauto 90 kilometru stundā vietā, kas salīdzinoši būtu ļoti labs kopprodukta pieaugums par 6% līdz 7% gadā, mēs nesamies ar 140 kilometru ātrumu, tas ir, daudz straujāku izaugsmi. Un nav drošības, ka ceļā netrāpīsies baļķu vedējs, bedre vai negludums. Ka šoferis vienmēr būs tik pieredzējis," situāciju raksturojis TP pārstāvis.

"Mūsu tirgi ārpus Latvijas vēl ir jauni un nestabili. Nav garantētu trīs, piecu un vairāk gadu ilgtermiņu līgumu, lai piegādātu tiem preces. Redzam šobrīd, kā Latvijā aiztaisa ciet vienu lielu mēbeļnieku uzņēmumu, jo tas ar savām cenām, savām precēm, īstermiņa izejvielu kontraktiem vairs nevar konkurēt ārpus mūsu robežām. Algas jāmaksā, cenas visam pieaug, uzņēmums to neiztur un bankrotē," sacījis Šķēle.

Šķēle domā, ka tikpat nedroša ir pārlieka aizņemšanās, cerot uz mūžīgi stabilu algu vai citiem ieņēmumiem. "Var gadīties, ka uzkrīt nelaime, un parādīsies viens aiz otra cilvēki, kuri kredītus nespēj atdot. Televīzijā ir reklāma, kur vīrs ar sievu piebrauc mašīnā, vīrs tā kā grib kaut ko vienu pirkt līzingā, bet sieva tik skubina ņemt vēl - velosipēdu, ledusskapi - dodiet visu ko. Tik dodiet! (...) Šajā jautājumā noteikti jābūt vēsam. Atliek, nedo' Dievs, vīram uz pusgadu saslimt un padzīvot no pabalsta, kā klāt būs citi vīri. Vīri, kas atnākuši paņemt ledusskapi, velosipēdu, mašīnu un vēl māju. Ja tā ir viena ģimene, tai, protams, tas ir traģiski, bet valsts mērogā nemanāmi. Taču, ja tā neveicas simts, piecsimts cilvēkiem, tad sāksies lavīna. Tā ka jākonstatē - ekonomika mums brauc drusku par ātru."

Pēc ekspolitiķa domām, kritiskais moments ir tieši minētajās mājsaimniecībās, kur nepiesardzības dēļ nav novērtēti iespējamie riski un naudu aizņēmušies nekontrolēti. "Latviešos izmainījies tēvutēvu raksturā esošais - ka tik neiestigt parādos! Šī piesardzība pagaisusi, un ne bez ēterā valdošā narkotiska efekta reklāmu iejaukšanās. Neielīst parādos nebija slikts tikums, bet sevišķi jauni ļaudis to vairs lāgā negrib ievērot. Ziniet, ar tādu pašu intensitāti un tikpat skaļā ruporā vajadzēja par valsts naudu pārraidīt pretējas, brīdinošas reklāmas, izskaidrojot - esi prātīgs, netrako," aicina Šķēle.

Šķēles skatījumā, bankas aizdošanai pieiet "ar absolūtu aprēķina dzedrumu un nesaudzību", jo "tām viss izdevīgums ir iepriekš izskaitļots, un bankas zaudētājos nebūs". "Jāpiebilst gan, ka pēc pretinflācijas plāna pieņemšanas visas skandināvu bankas ir sākušas samazināt naudas plūsmas savām Latvijas bankām. Vietējās bankas mācās iztikt ar to, kas tām ir, un nu ir procenti augšā noguldītājiem."

Savukārt taujāts par lata devalvācijas risku un sekojošu iespējamu apdraudējumu noguldījumiem, Šķēle pauž viedokli, ka noguldītājiem nav jāsatraucas. "Vienkāršoti sakot - kamēr pie teikšanas būs Kalvītis ar Spurdziņu, tikām būs labi. Esiet mierīgi," sacījis Šķēle, "satraukumam, protams, ir pamats un bankas jāpieskata vēl rūpīgāk, lai ļaudis nomierinātos. Latvijas Bankas rezerves toties ir pietiekamas. Latvijas latus var samainīt pret jebkuru valūtu visā pilnībā. Lati ir nosegti simtprocentīgi un vairāk, mēs esam pret devalvāciju nodrošināti. Ir, kas mēģina ar to biedēt, bet tas nedraud."

"Jā, ir brīdis, kad finansēs, ekonomikā jūtami mazi drudža elementi, bet, ticiet man, šī ir vēl ārstējama kaite," piebildis Šķēle.