Referendumā par valsts drošības likumu grozījumiem nesavāc kvorumu

Palielināt attēlu

Tautas nobalsošanā par grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos šodien visā Latvijā nobalsoja vairāk nekā 330 000 balsstiesīgo iedzīvotāju, taču tas ir nepietiekami, lai referendumu atzītu par notikušu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot provizoriskos datus par 992 no 1000 vēlēšanu iecirkņiem.

Lai tautas nobalsošana būtu notikusi, tajā bija jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem, līdz ar to pietrūka aptuvei 120 000 vēlētāju balsu.

Pašlaik vēl nav apkopota informācija par astoņiem vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.

Jautājumā par grozījumu Nacionālās drošības likumā atcelšanu ir nobalsoja vismaz 337 747 vēlētāji, bet par grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu referendumā balsis ir nodevuši vismaz 337 562 cilvēki.

Gandrīz 96% no referendumā nobalsojušajiem vēlētājiem ir par valsts drošības likumu grozījumu atcelšanu, liecina provizoriskie rezultāti.

Pēc sākotnējiem datiem par grozījumu Nacionālās drošības likumā atcelšanu visvairāk - 97,51% - vēlētāju bija pārliecināti Liepājā, bet vismazāk - 87,56% - Daugavpilī. Savukārt par grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu visvairāk - 97,49% - bija pārliecināti Rīgas rajona iedzīvotāji, bet vismazāk - 87,34% - Daugavpils iedzīvotāji.

Jau ziņots, ka tautas nobalsošanā vēlētājiem bija jāizsaka viedoklis par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto grozījumu "Nacionālās drošības likumā" un "Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu.

Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.

Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par grozījumiem, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.

Prezidente grozījumus nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet deputāti viņas iebildumus neņēma vērā.

Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu.

Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.

Pēdējās Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2006.gada 7.oktobrī, un tajās piedalījās 907 460 vēlētāju, līdz ar to, lai tautas nobalsošana par apturēta likuma atcelšanu būtu notikusi, tajā bija jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem.

1998.gada tautas nobalsošanā par grozījumiem Pilsonības likumā piedalījās 928 040 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Savukārt 2003.gadā referendumā par Latvijas dalību ES piedalījās 1 010 906 jeb 71,49% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.