Gints Sīviņš: Novadā jāsaglabā katra pagasta identitāte

Palielināt attēlu

Kā katru gadu, arī šogad pirms jaunā mācību gada uz novada izglītības iestādēm devās Ogres novada pašvaldības domes vadība un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes speciālisti, lai izvērtētu izglītības iestāžu gatavību jaunajam mācību gadam.

Kopā ar izglītības darba speciālistiem katru novada lauku izglītības iestādi apmeklēja arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš.

Apmeklējāt skolas un bērnudārzus novada pagastos. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi? 
Apskatot skolas, radās iespaids, ka kopumā novada skolas tiek uzturētas labā tehniskā stāvoklī, pedagogi rūpējas, lai bērniem mācību procesā būtu pieejams viss nepieciešamais un kvalitatīvs aprīkojums. Kas pārsteidza? Mazās pagastu skolas ir pietiekami plašas un lielas, lai tur bērni justos komfortabli un labi. Domāju, ka to bieži vien nenovērtē ne paši skolēni, ne novads kopumā. Tā kā skolās ir samērā maz bērnu, viņiem katram tiek veltīta īpaša uzmanība, vairāk laika no pedagogu puses. Turklāt laukos vide ir mierīga, bērni mācās maksimāli tuvu savām mājām, tā nodrošinot harmonisku dzīves stilu un izglītību. Mazajām skolām tiešām piemīt īpaša burvība, un tādu lielajās pilsētas skolās nav iespējams radīt.

Par ko pārliecinājos? Par to, ka mums ir vairāk jārunā par izglītības kvalitāti. Skolu vadībai, pedagogiem vairāk vajadzētu rūpēties par izglītības kvalitātes celšanu. Diemžēl šobrīd ir tā, ka, veltot ļoti daudz laika un enerģijas, izglītības iestāžu vadītājiem jāgādā par skolu tehnisko stāvokli. Manuprāt, šo iestāžu tehniskā stāvokļa uzturēšanai varētu izmantot ārpakalpojumu. Esošā sistēma noteikti jāpārskata.

Manuprāt, lielākoties visi pagastu pārvaldnieki un skolu vadītāji ar ļoti lielu degsmi gādā par savām skolām, strādā mūsu novada bērnu labā. Par viņiem man lielākais prieks. Bērni ir tie, kuri mūsu pagastus saglabās un uzturēs tajos dzīvību. Ja bērniem un jauniešiem būs labi apstākļi, tad arī jaunās ģimenes neies prom, uz pagastiem nāks dzīvot jaunas ģimenes. Ja mēs pildīsim noteiktās pašvaldības funkcijas, un viena no tām ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, tad mūsu pagasti attīstīsies. Pagastu skolas ir pagasta identitāte. Par pagasta identitāti liecina arī tas, kāda tajā ir skola, kāda skolā esošo pedagogu attieksme. Lielākajā daļā skolu es sajutu patiešām ieinteresētu un pozitīvu attieksmi, tāpēc arī ar pagastu identitātes saglabāšanu un veidošanu būs viss kārtībā.

Vai šī bija jūsu pirmā vizīte novada pagastu skolās?
Savulaik esmu daudz nodarbojies ar sportu, saistībā ar dažādiem sporta pasākumiem esmu bijis skolās Madlienā un Suntažos. Jāatzīst, mazajās skolās biju pirmo reizi. Pārsteidza Taurupes pamatskola, kas atrodas vēsturiskā, brīnišķīgā ēkā – telpas ar augstiem griestiem, labi aprīkotas, skolā strādā labi pedagogi. Mani patiešām pārsteidza, ka pagastos spējam bērniem nodrošināt tik labus apstākļus, lai bērni varētu iegūt kvalitatīvu izglītību.

Iepazīstoties ar izglītības jautājumiem novadā kopumā, kādos virzienos būtu jāstrādā turpmāk?
Jā, diemžēl redzu, ka novada pagastos dzīve rit tikai katra pagasta ietvaros, katrs saredz sava pagasta, savas skolas vīziju un vajadzības, bet par maz skatāmies kopējā novada kontekstā. Mums ir pietiekams transporta nodrošinājums. Ja blakus esošajā pagastā ir laba sporta bāze vai interešu izglītības pulciņi, tad varētu bērnus aizvest uz turieni un neieguldīt līdzekļus skolas ēkas infrastruktūras attīstībā, bet tos izmantot, piemēram, izglītības procesa kvalitatīvākā nodrošināšanā. Tāpat jāpārskata īpašumtiesību jautājumi un atbildības sadalījums. Piemēram, Mazozolu filiālē notiekošais mācību darbs ir Taurupes pamatskolas pārziņā, bet saimnieciskie darbi skolas ēkas un teritorijas uzturēšanā – Mazozolu pagasta pārvaldes pārziņā. Esošā kārtība ir jāmaina.

Šādu risināmu jautājumu ir daudz. Skaidrs, ka jaunajā mācību gadā nekādas izmaiņas izglītības iestāžu darbā nav plānotas, bet mums kopā ar Izglītības, kultūras un sporta pārvaldi ir jāpārskata šo iestāžu funkcijas, darba procesi, lai skolu darbu padarītu efektīvāku un kvalitatīvāku.

Lauku skolās bērnu skaits turpina sarukt, un Ogres novads nav izņēmums. Kāds, jūsuprāt, ir mazo skolu turpmākais liktenis?
Kā jau teicu, skola ir katra pagasta identitātes nesēja. Ja to likvidēsim, tad likvidēta tiks dzīvība visā pagastā. Mums ir ļoti skaistas skolas, to uzturēšanā un attīstīšanā ieguldīts liels darbs un līdzekļi. Skolas noteikti ir jāsaglabā, protams, ņemot verā reālo situāciju. Pagastiem savā starpā jāsadarbojas, ir jāspēj raudzīties blakus esošo pagastu virzienā, domāt, kā atbalstīt vienam otru, kā skolas padarīt bērniem pievilcīgākas, interesantākas. Piemēram, Krapes skola, kurā skolēnu skaits šobrīd  šobrīd ir ļoti neliels, varētu darboties kā pirmsskola un sākumskola, tajā varētu piedāvāt speciālas izglītības programmas, kas piesaistītu jaunus skolēnus. Skolai ir ļoti laba sporta zāle, jādomā, kā to izmantot. Visvienkāršākais ir skolu aizvērt un nelikties ne zinis, bet mūsu novads ir visi mūsu pagasti, un ir svarīgi saglabāt un attīstīt katru no tiem. Noteikti jāskatās visa novada griezumā, tad arī skolas spēsim saglabāt.