"Vienotību" Ogrē pazudina līderu trūkums un svešu darbu piesavināšanās

Palielināt attēlu

Partija "Vienotība", kas joprojām uzskatāma par nopietnu spēlētāju Latvijas politiskajā arēnā, Ogres novadā – tikko notikušajās pašvaldību vēlēšanās – piedzīvoja pamatīgu fiasko.

Zaudējusi divas deputātu vietas jau 2013.gadā, joprojām valstī pie varas esošā partija Ogres novadā šogad saņēma tikai 3% vēlētāju atbalstu, tādējādi domes nākamajā sasaukumā ar savu klātbūtni mūs vairs nepriecēs.

Lasot partijas priekšvēlēšanu programmu, sākumā grūti saprast, kāpēc Ogres novada ļaudis bijuši tik nesaudzīgi – visi iecerētie pasākumi ir it kā apsveicami un brīnišķi. Tomēr, padomājot rūpīgāk, nevar nepamanīt divas lietas. Pirmā – jau gadiem ilgs puslīdz vērā ņemamu līderu deficīts šīs partijas Ogres šūniņas galvgalā.  Otrā – daudzi no programmā ierakstītajiem plāniem, īpaši tiem, kas iesākas ar vārdiem „uzsākt” un „pabeigt”, ne tikai nav pašas „Vienotības” izauklēti, uzsākti vai aizstāvēti, bet arī gluži vienkārši „paņemti” no citu paveiktā. 

Pēdējie gadi – klusums ar farsa iezīmēm
Pašvaldību vēlēšanu specifika tomēr ir tāda, ka katra potenciālā vietvaras kandidāta reālo devumu un ieguldījumu ikviens konkrētā novada iedzīvotājs apjauš un redz katru dienu – gan negatīvo, gan pozitīvo. Tāpēc vēlētāju apmānīt ir grūti – viņš ļoti labi zina, kurš no pašvaldības deputātiem dara īstu darbu, kurš to tikai imitē un kurš – vispār nedara neko. Kāds tad ir bijis „Vienotības” devums iepriekšējā darba ciklā? 

Lai gan partiju novada domē pārstāvēja tikai viena persona, tā, pakļaujoties varas spēlēs rūdītu politiķu pierunāšanai, nokļuva pie reālas iespējas ietekmēt procesus novadā – Valda Gaile kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieci (te gan vietā pieminēt, ka daudzi šo Gailes kundzes gājienu uztvēra nevis kā politiskas gudrības paraugu, bet gan kā prastu un bez jebkādas politiskas motivācijas veiktu iepriekšējo domubiedru nodevību, atdodoties tikai labi apmaksātu posteņa vilinājumam. Varbūt, ka kādā zemapziņas stūrītī vēlētājiem šis fakts tomēr bija atstājis pirmās mieles).

Lai nu kā, varēja domāt, ka nu tik ies vaļā darbs – ar „lielās” „Vienotības” atbalstu tiks piesasitītas jaunas finanšu plūsmas, rakstīti projekti Eiropai, veidotas darba grupas utt. Bet – sanāca citādi – gada laikā, kopš Valda Gaile atradās amatā, viņas darbība vairāk saistījās nevis ar kādu reālu ideju realizēšanu vai rosināšanu, bet gan tikai un vienīgi ar vairākām komiskus elementus saturošām epizodēm (Satiksmes ministrijas „zelta fondā” noteikti ir saglabātas viņas rakstītās vēstules kā vieni no dīvainākajiem saņemtajiem vēstījumiem).

Vēl bezcerīgāka situācija kļuva, kad notika pārmaiņas pašvaldības  vadībā. Strādājot domē tikai kā deputāte, Valda Gaile trīs gadu laikā neizdarīja pilnīgi neko pieminēšanas vērtu, ja neskaita viņas verbālās izpausmes, veltot kolēģim zooloģiska rakstura apzīmējumus. Tāda, diemžēl, ir partijas „Vienotība” darba bilance Ogres novadā. 

Programmā – gandrīz nekā sava
Viss iepriekš minētais tomēr neatturēja Gailes kundzi no startēšanas  2017.gada pašvaldību vēlēšanās. Kā saraksta pirmo numuru viņa prezntēja sevi, kas tomēr laikam liecina par totālu paškritkas trūkumu un zināmām lielummānijas pazīmēm. Līderim tomēr laikam ir jābūt apveltītam, ja ne ar citām cilvēciskām īpašībām, tad vismaz ar zināmām darba spējām noteikti.

Nekādā ziņā nevēlamies mest ēnu uz pārējiem „Vienotības” saraksta dalībniekiem, kuri, visticamāk, katrs savā jomā ir zinoši un cienījami cilvēki, tomēr arī viņu vidū spilgtu vadītāju ieraudzīt ir pagrūti. Laikam jau ir taisnība teicienam, ka stiprs līderis nebaidās no spēcīgām personībām sev blakus, bet vājš līderis pulcē ap sevi tikai tādus, kas ir vājāki par pašu, jo nemitīgi baidās no konkurences.Tādēļ vienīgajam faktoram kas, šķiet, varēja stiprināt „Vienotības” saraksta cerības, būtu bijis jābūt šīs partijas piedāvājumam. Bet ar to ir pavisam traki.

Lielākā daļa no „Vienotības” priekšā celtajām iecerēm un apsolījumiem burtiski vārds vārdā norakstīti no citu partiju programmām. Skeitparka izbūve, tuneļu celtniecība, ēku siltināšana – šie ir tikai daži no piemēriem, par kuriem iepriekš „Vienotība” nav lāgā ne iepīkstējusies, nemaz jau nerunājot par kādu līdzdarbību to uzsākšanā. Bet tas vēl nebūt nav viss – daži „solījumi” ir gluži vienkārša citu padarīto darbu piesavināšanās. „Pabeigt Brīvības ielas rekonstrukciju”, „pabeigt „Zelta Liepas” rekonstrukciju un labiekārtot pieguļošo skvēru”, „sociālās ēkas Upes prospektā izveidošana”, „pilsētas gājēju celiņu segumu nomaiņa” utt.

Atvainojiet, bet nevar pabeigt to, ko tu nekad neesi iesācis! Nevar sākt to, kas jau sen kā ir uzsākts! Vēl vairāk, ja neesi ne pirksta pakustinājis šo jau praktiski izdarīto darbu labā, ja neesi centies piesasitīt kaut vienu centu to realizācijai, bet – pat iebildis pret šo darbu veikšanu un bremzējis to virzību ar negatīviem balsojumiem domes sēdēs! Mēdz teikt, ka tikumīgu rezultātu nevar sasniegt ar netikumīgiem līdzekļiem. „Vienotība” šoreiz uz šā grābekļa uzkāpusi smagi un pamatīgi.

Citur rezultāti itin labi
Varbūt kāds iebildīs, ka „Vienotības” neveiksmē nav vainojama ne šī partijas Ogres novada līdere, ne citu padarītā „pievākšana”, bet gan citi faktori – galu galā, „Vienotības” pozīcijas šķobās un ļogās arī valsts mērogā. Gluži tā viss nav...

Pašvaldību vēlēšanās „lielās” politikas ietekme ir neliela – ja paskatāmies kaut vai tikai uz kaimiņu novadu Ikšķili, kur „Vienotība” atkal guva lielāko vēlētāju atbalstu. Arī daudzos citos  Latvijas novados partijai klājies visnotaļ labi. Acīmredzot, vietvaras līmenī tomēr svarīgāks ir kas cits – katra partijas vārda nesēja individuāls darbs, stingrs mugurkauls un godīga attieksme pret konkrētu vēlētāju daudzu gadu griezumā. Ja tā vietā liek darba imitāciju, nekompetenci, tukšvārdību, neuzticamību un greznošanos ar svešām spalvām, tad aiziešana pa skumjo politisko „skuju taku” ir visnotaļ loģiska, saprotama un prognozējama.