Sāk iezīmēties iespējamie Valsts prezidenta amata pretendenti

Palielināt attēlu

Skaidrāk sāk iezīmēties nākamā Valsts prezidenta amata pretendentu loks, un Saeimas kuluāros jau izskanējis, ka vislielākās izredzes ieņemt šo amatu ir Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienības (LPP/LC) pārstāvim.

Tas tāpēc, ka apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis vada Rīgas domi, Tautas partijai (TP) ir premjera amats, bet Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir Saeimas priekšsēdētāja postenis.

LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, kurš tiek minēts Valsts prezidenta amata pretendentu vidū ar vislielākajām izredzēm iegūt šo amatu, aģentūrai LETA sacīja, ka apvienība par šo jautājumu vēl nav lēmusi.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka LPP/LC Valsts prezidenta amatam būtu gatava virzīt iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) kandidatūru, jo viņam ir lieli nopelni Latvijas labā, vadot valsti vissarežģītākajā situācijā, jo viņš bija pirmais Ministru kabineta priekšsēdētājs pēc neatkarības atjaunošanas.

"Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir ļoti augstu pacēlusi latiņu, kādam jābūt Valsts prezidentam, tādēļ mēs meklēsim vislabāko kandidātu," sacīja Bērziņš.

Savu kandidātu Valsts prezidenta amatam partijas kongresā 24.martā, iespējams, nosauks ZZS, aģentūru LETA informēja frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Pēc neoficiālas informācijas, šis kandidāts varētu būt Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

TP valdes loceklis Atis Slakteris aģentūru LETA informēja, ka partija par prezidenta amata kandidātu vēl nav runājusi.

Ja būs skaidri redzams, ka ir viens līderis, visas koalīcijas partijas varētu vienoties par kopīgu kandidātu, pieļāva Slakteris. "Kāda būs situācija, neviens vēl nevar zināt, tāds līderis vēl nav parādījies," sacīja Slakteris.

Saeimas kuluāros izskanējis, ka Valsts prezidenta amatu varētu ieņemt arī premjers Aigars Kalvītis (TP), kurš pats to noliedz. Taču viņš ir atzinis, ka nākamais Valsts prezidents būs saistīts ar kādu politisko partiju.

Valsts prezidenta amata kandidātu vidū tiek minēta arī politoloģe profesore Žaneta Ozoliņa un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Citi savukārt noliedz, ka Rimšēvičs varētu piekrist kandidēt uz šo amatu, jo viņš bankas prezidenta amatā var tikt ievēlēts vēl uz vienu pilnvaru termiņu. Tiek apšaubīts, ka Rimšēvičs piekritīs atstāt savu labi apmaksāto pašreizējo amatu.

Viens no politiķiem aģentūrai LETA norādīja, ka, pēc neoficiālas vienošanās, nākamajam Valsts prezidenta amata kandidātam ir jābūt ar pieredzi premjera darbā.

Pašreizējās prezidentes Vīķes-Freibergas pilnvaras beidzas 7.jūlijā. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidenta amatā var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.