Tīrradnis no „Vēverīšiem” Ogres Vēstures un mākslas muzejā

Vairāk attēlu galerijā

Piektdien plkst. 15.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi „Ziedonis Romāns no „Vēverīšiem”.” Tā būs skatāma līdz 18.februārim.  Izstādes kopsaucējs ietverts jau tās nosaukumā, proti, uzmanības centrā būs Ogrē un Ogresgalā  labi zināmais mākslinieks Ziedonis Romāns un viņa darbi, kurus viena žanra un tehnikas robežās ietilpināt grūti.

Savulaik ieguvis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas izglītību, iesācis studijas Mākslas akadēmijā, kādu laiku pastrādājis Valsts mākslas muzejā un tipogrāfijā „Cīņa”, Ziedonis Romāns jau labu laiku dara savu sirdsdarbu – kopā ar brāli Olafu saimnieko savās mājās „Vēverīši” Ogresgalā un glezno, zīmē, skicē, daudz raksta. Ziedonis ir ļoti brīvs,  jo neprasa no dzīves neko lieku – viņu var iepriecināt, uzdāvinot krītiņus vai krāsu kārbiņu, kādu presētā kartona vai papīra loksni. Ziedoņa brīvībā un dzīves pozīcijā patiešām ir kaut kas no leģendārā baskāja Irbītes tīrradnības. Zīmēšana un gleznošana māksliniekam ir tas pats, kas elpošana un pati dzīvošana. Viņš rada visur – ienācis muzejā, kad palikusi pusstunda līdz autobusam uz mājām, sēžot parkā uz soliņa, arī vilcienā vai autobusā nereti top pa kāda pasažiera portretam. Savus darbus Ziedonis Romāns  noformē pats, un lielākoties tie nav glauni pēc pasūtinājuma darināti rāmji. Tādu nebūs arī izstādē, jo tie, visticamāk, Ziedoņa Romāna darbiem atņemtu daļu no to dabiskās neatkārtojamības un emocionālā siltuma.  

„Rozentāļos” iegūtā klasiskā zīmēšanas un glezniecības skola, savijoties ar mākslinieka savdabīgo personību un dzīves uztveri, viņa darbos uzbur daudz neatkārtojama un īpaša. Mākslinieks ar vienlīdz lielu aizrautību uzbur krāšņas ziedu buķetes, ainavas, klusās dabas, portretus. Z.Romāns strādā vairākās tehnikās – tie ir gan bagātīgi eļļas triepieni, pieklusināts akvareļa pludinājums, krītiņi, ogle. Turklāt materiāla un tehnikas izvēli nosaka gluži eksistenciāli un prozaiski apstākļi, jo radīšanas impulss māksliniekam stāv pāri konkrētā mirkļa materiālajai situācijai.

Mākslinieks allaž ir vitalitātes un aizrautīga radīšanas impulsa pārpilns, tādēļ mākslas darbā nereti pārvēršas pie rokas gadījies necils papīra atgriezums, talkā ņemot pa rokai esošo lodīšu pildspalvu vai flomāsteru. Rūdīti mākslas pazinēji šos darbus sauks par skicēm un nepabeigtām studijām, bet Ziedonim un viņa talanta cienītājiem par to nekas, jo pat Dievs pasauli neradīja perfektu.

Ziedonis Romāns aktīvi seko līdzi arī vietējiem mākslas procesiem. Šķiet, nav nevienas Ogres Vēstures un mākslas muzejā eksponētas mākslas izstādes, kuru mākslinieks nebūtu apmeklējis un, galvenais, ierakstījis plašu viedokli par redzēto muzeja atsauksmju grāmatā vairāku lappušu garumā. Ziedoņa Romāna talanta izpausmes otra puse ir rakstītais vārds - savus darbus mākslinieks bieži mēdz papildināt ar paša sacerētām esejām vai dzejas rindām, tās uzrakstot otrpus bildei.

Vēl raksturīgi, ka Ziedoņa Romāna darbos- arī, ja pie rokas nav gadījies nekas košāks par melnu flomāsteru vai ogli – dominē pozitīvs un gaišs skats uz pasauli.

Tāda ir arī viņa dzīves pozīcija:
 „Atbalstu un cenšos veicināt visu pozitīvo, arī savā profesijā cenšos parādīt labo, skaisto, cilvēkam noderīgo. Tas ir manu darbu mērķis – izraisīt emocijas, to sirds sajūtu, ka dzīve var būt skaista. Mani darbi ir veltīti manai tautai un pasaulei, kas tos skatīs”.