Kundzēm nepatīk, ka dzejnieks nav noņēmis cepuri...
19. septembra pievakarē Ogres Centrālajā bibliotēkā pulcējās dzejas mīļotāji, lai kā jau ik rudeni Latvijā ierasts, atzīmētu dzejas dienas. Bibliotēkā ciemojās dzejnieks Aivars Eipurs, kas pazīstams arī ar pseidonīmu Eduards Aivars.
Literāts lasīja dzeju no saviem jaunākajiem un arī ne tik jaunajiem krājumiem, daļai klausītāju liekot sajūsmināties, bet vēl daļai sašutumā sačukstēties, jo jāatzīst - A.Eipurs savā dzejā izsakās brīvi, reizēm pat varētu likties, ka pārlieku vaļīgi, bet, vērojot publikas reakciju, šķiet, tieši tas piesaistīja sanākušo jauniešu uzmanību.
A.Eipurs, kā jau māksliniekiem tas reizēm gadās, nepievērsa īpašu uzmanību nedz saviem žestiem, nedz izteiksmes veidam un vizuālajam tēlam, līdz ar to zālē varēja dzirdēt sačukstamies kundzes, kas gana sašutušas viena otrai klāstīja, ka vismaz cepuri pirms uzstāšanās jau dzejnieks būtu varējis novilkt...
Pēc katra dzejoļa nolasīšanas A.Eipurs paskaidroja, ko ar katru dzejas rindu vēlējies pateikt. Visa pasākuma laikā tā arī netapa skaidrs, vai tas tika darīts tādēļ, ka klātesošā publika dzejniekam nešķita pietiekami kompetenta, lai spētu saprast dzejnieka daiļradi, vai tāpēc, lai uzturētu labāku kontaktu ar publiku...
Pēc A.Eipura iespēja uzstāties ar saviem dzejas lasījumiem tika dota Ogres novada literāri radošās apvienības „Sirsdoma” dalībniekiem, kas diezgan veiksmīgi demonstrēja savu sniegumu.
Noslēdzoties pasākuma oficiālajai daļai, visi topošie un esošo dzejnieki tika aicināti nobaudīt svētku kliņģeri un pie kafijas tases padiskutēt par dzīvi.... un, protams, arī dzeju.
2008. gada 20. septembrī, 10:14, Kultūra un izglītība
Ginta Tarvida, autores foto




Jaunākie komentāri
Man jau liekas, ka sai zurnaalistei par dzeju ir diezgan liela sajeega, jo cik es zinu vinai teevs ir dzejnieks un publicists -Gunvaldis Tarvids...Paziistu to meiteni un man domaat, ka vinai vienkaarsi garlaiciigi palika un kaadu mazu skandaalinu sagribeejaas. Ieprieks vina rakstiija 112 hronikai, tiesi sitaadaa pasaa stilaa visus caur pukeem apliekot, nezinu tik vai tas labi vai slikti...
Starp citu, vai dzejnieka bikses un kurpes arī bija strīpainas? Kāpēc visu nevar redzēt?
Nu un, ka mazliet pieminējusi apģērbu? Atsevšķi žurnāli to vien dara kā aprakxta prezidentu u.c. ievērojamu cilvēku apģērbus. Starp citu, ieraugot cilvēku, vispirms viņu vērtējam pēc apģērba, nevis prasām skaitīt dzeju vai nosaukt visus valsts prezidentus vai dzejniekus. Jūsu komenti ir tīrākais provinciālisms - ak vai, apģērbu aprakstīja! Es tajā pasākumā nebiju, bet tas strīpainais apģērbs un cepure atgādina cietumnieka tērpu!