“Mik 8” un bērnu koris “Lielvārde” Pasaules koru olimpiādē Austrijā

Vairāk attēlu galerijā

Ogrenet jau informēja, ka jūlijā pasaules olimpiādē Grācā Lielvārdes bērnu  vokālais ansamblis “Mik 8” a cappella (bez pavadījuma) dziedājumu grupā ieguva sudraba godalgu, savukārt koris “Lielvārde” bērnu koru grupā un garīgās mūzikas grupā – zelta un sudraba godalgas. Dziedātājus olimpiādē pavadīja diriģenti Antonijs un Baiba Kleperi. Publicējam dziedātājas Aijas Zitānes  apkopotos ceļojuma iespaidus.

Izbraucam uz Austriju
Agrs 7. jūlija rīts. Visi sapulcējušies pie kultūras nama “Lielvārde”, no kura paredzēta izbraukšana uz V Pasaules koru olimpiādi Austrijā, Grācā! Kāds nedaudz satraucies, kāds vispār vēl īsti neaptver notiekošo. Vecāki ir žirgti, jo jāpavada savas atvases tālajā ceļojumā - jāpalīdz ienest somas autobusā, nodot vēl pēdējās norādes un mīļi atvadīties. Bērni gan visi vēl samiegojušies, taču skolotāja Baiba, kura ir satraukusies visvairāk, jo pavisam drīz jau sāksies nozīmīgais ceļojums, norāda korim stāšanās vietu. Ir ieradušās arī domes pārstāve Dace un kultūras nama “Lielvārde” pārstāve Maija, kuras sarūpējušas visiem ceļojuma dalībniekiem ceļamaizīti. Šoreiz katram tika pa actimel dzeramajam jogurtiņam, piebilstot, ka tie jāsaskandina pirmajā “benzīntankā”, vēlot cits citam veiksmi. Tas arī tika izpildīts! Tā nu labu vēlējumu un mīļu apskāvienu pavadīti, mēs, bērnu koris “Lielvārde”, devāmies skaistajā braucienā uz Mocarta, Bēthovena, Štrausa un citu pazīstamu mūziķu zemi Austriju.

Polijas klosterī lūdzām veiksmi olimpiādē
Pirmo nakti pavadījām Polijas viesnīciņā. Ceļš bija nogurdinošs, pēc vajadzības apstājāmies benzīna uzpildes stacijās, tad turpinājām braucienu līdz pat Austrijai. Autobusā, protams, gan runājām, gan dziedājām, skatījāmies filmu un, kā nu varēdami, centāmies ilgo braukšanas laiku padarīt īsāku. Mums ceļojumā līdzi bija arī “Impro” gide Dace, kura ik pa brīdim pastāstīja ko interesantu par vietām, kurās atradāmies. Gan par Poliju un tās pilsētiņām, gan, protams, arī par Austriju. Paspējām vēl piedzīvot patiesi skaistu ekskursiju Polijas Jasnas Guras  klosterī. Tur palūdzām Dieviņam, lai mums veicas olimpiādē, nodziedājām trīs dziesmas un, miera piepildīti, devāmies tālāk. Nākamā naktsmītne bija paredzēta Vīnē, kempingā.

Lielvārdes greznie tautastērpi citiem šķiet kā liels brīnums
Trešā ceļojuma diena izvērtās ļoti nozīmīga, jo mums bija jāpaspēj nokļūt Grācas pilsētā uz olimpiādes dalībnieku gājienu cauri pilsētai un, protams, uz olimpiādes atklāšanas koncertu. Tā kā laika bija maz, uz viesnīcu, kurā mums vajadzēs dzīvot vairākas dienas, neaizbraucām. Piestājām pie kāda parka, kur bija soliņi, ņēmām tērpus no autobusa, lai tūlīt arī tos vilktu mugurā. Protams, bija cilvēki, kas uz mums skatījās ar izbrīnu, bet daudzi bija arī dzirdējuši par lielo pasākumu, kas norisinās Grācā. Viena sieviete apjautājās, no kurienes esam, cikos sākas gājiens un atklāšanas koncerts, citi paslavēja un apbrīnoja mūsu skaistos tērpus.

Gājiens vēl pat nebija sācies, kad mums jau tika pievērsta uzmanība.  Jā, šajā karstajā jūlija vakarā Latvijas skaistās tautumeitas tika īpaši ievērotas, jo visiem - gan dalībniekiem, gan skatītājiem -  mūsu Lielvārdes greznie tautastērpi likās kā liels brīnums, skaistums, kas ir  iemūžināšanas vērts. Tik daudzās pasaules valstīs mūs vēl redzēs, jo ar mums fotografējās dažnedažādu tautību cilvēki.

Emocijas gājiena laikā - neaprakstāmas. Bija tāda sajūta, ka esi slavenība, kuras virzienā visu laiku tiek raidīti smaidoši, apbrīnas pilni skati un fotoaparātu zibšņi. Apbrīnojami! Visapkārt tik daudz dažādu cilvēku gan no Āfrikas, gan Āzijas zemēm, katrs citādāks. Un visus kopā viņus vieno kas skaists – mūzika, šis pasākums – Pasaules koru olimpiāde! Gājiens turpinājās līdz lielajai hallei, kur notika grandiozais atklāšanas koncerts.  

Viesnīca pārsteidza ar savu skaistumu
Šī diena mums visiem bija emocijām pārpilna un mēs, noguruši, devāmies uz viesnīcu, kura mūs pārsteidza ar savu skaistumu. Kā par brīnumu, šajā reizē olimpiādes rīkotāji bija mums nodrošinājuši pārsteidzošu atpūtu, jo viesnīca, kurā dzīvojām, bija patiesi izcila. Šajā viesnīcā dzīvoja arī kāds jauniešu koris no Dienvidāfrikas.

Nākamajās dienas norisinājās mēģinājumi konkursa telpās, kā arī viesnīciņā, kur mums atvēlēja speciālu telpu ar klavierēm. Visiem bija jākoncentrējas tikai uz dziedāšanu, jāklausa skolotājas Baibas norādes, kārtīgi jāatpūšas, jāpaēd olimpiādes dalībniekiem pagatavotās vakariņas, kas bija ļoti interesantas gan pozitīvā, gan ne tik pozitīvā nozīmē, un bija laicīgi jāiet gulēt, jo katrs sīkums - ļoti svarīgs, lai konkursa dienai mēs būtu pilnībā sagatavojušies.

Visu trīs kategoriju konkursa diena
Tad, satraukumu pilna, pienāca mūsu ceļojuma pati svarīgākā diena – visu trīs kategoriju konkursa diena. Visagrāk piecēlās vokālās grupas “Mik 8” meitenes, jo viņu kategorijas konkurss sākās pulksten 12.00. Pirms tam vēl notika mēģinājums. “Mik 8” aizbrauca mēģināt, bet koris pamodās nedaudz vēlāk, paēda brokastis un izmēģināja svarīgākās vietiņas konkursa dziesmām. Pēc tam koris devās uz konkursu, lai no visas sirds atbalstītu “Mik 8” meitenes. Satraukums bija liels, taču, likās, ka viss izdevās. Mēs – “Mik 8” – bijām apmierinātas ar savu sniegumu. Nākamā kategorija – garīgā – notika baznīcā. Piedalījāmies ar pirmo kārtas numuru. Nodziedājām labi, skolotāja mūs paslavēja. Taču mēs nedrīkstējām atslābt, jo vakarpusē bija vēl trešais uznāciens – bērnu kategorija. Bija neliels nogurums, jo pa dienu jau daudz kas piedzīvots, bet no atslābuma nedrīkstēja būt ne miņas. Un mēs saņēmāmies, nodziedājām pirms tam mūsu kora „himnu” – „Ja mēs esam un būsim tie labākie...” un ar paceltām galvām, apņēmības pilni nodziedājām bērnu kategorijas konkursā. Ar to mūsu dienas un visa ceļojuma grūtākais un nozīmīgākais posms bija galā. Vakarā izbaudījām pienācīgu atpūtu.

Stāvējām, dziedājām augstajā kalnā  
Mūsu viesnīciņa atradās skaistā, kalnainā vietā. Uzkāpām netālu esošajā kalnā, kur pašā augšā bija skaista pils. Kāpšana sagādāja grūtības, taču bija tā vērts, jo vakara gaismu apmirdzētais skats no augšas bija tieši tas, kas vajadzīgs. Mēs nodziedājām „Stāvēju dziedāju augstajā kalnā”, kā arī vēl dažas skaistas dziesmas. Pie pils notika kāzas, un daži viesi nāca skatīties, kas par troksni valda apkārt. Jā, tie bijām mēs, lielvārdieši, - pārlaimīgi no dienā paveiktā un tagad no sirds izbaudījām jauko atslodzes brīdi.

Apbalvošanā - neviltots prieks un laimes saucieni
Nākamā diena bija vēl viens neaizmirstams, emocijām pārbagāts notikums – apbalvošana un olimpiādes noslēgums. Ar Latvijas karogu rokās, Lielvārdes krekliņiem mugurā, mēs devāmies uz autobusu, lai dotos uz apbalvošanu. Hallē, protams bija sapulcējušies visi dalībnieki, un tas atkal bija neaizmirstams brīdis. Katrā korī kāds plivināja savas valsts karogu, dziedāja, skaļi sauca savas valsts nosaukumu. Patriotisms valdīja visapkārt. Arī mēs visi skaļi saucām: “LATVIJA! LATVIJA!” Aktīvi plivinājām valsts karogu un dziedājām arī mūsu kora „himnu”. Tad satrauktām sirdīm gaidījām rezultātus. Skatījāmies un klausījāmies, kā sauc citus korus, kā viņi gavilē un ir laimīgi. Pirmo no kategorijām, kurās piedalījāmies, nosauca garīgo kategoriju. Sudrabs! Un nākamā bija bērnu kategorija. Mēs visi bijām sadevušies rokās, katru nosaukto uzņēmām kā lielu notikumu, jo kuru katru brīdi varēja nosaukt mūs. Mēs zinājām, ka zelta medaļas sāk saukt no 80 punktiem. Nu jau 75, 76.. cik ļoti liels saspringums bija pārņēmis mūs! Un tad tas notika. Nosauca 80 punktus, un mēs sapratām, ka esam ieguvuši zelta medaļu. Daudzi raudāja, citi skaļi no laimes kliedza. Un tad  arī nosauca “Latvia, Children choir Lielvarde”. Mēs aiz laimes lecām, saucām: “Mums ir zelts, zelts!!!!” Tās ir vienkārši neaprakstāmas emocijas, neviltots prieks un laimes saucieni. Pēc tam vēl “Mik 8” meitenes gaidīja rezultātu. Un sagaidījām – sudrabs! Emocionālā apbalvošana nu bija galā. Skaisti!

Sakām paldies Baibai un Antonijam
Vakarā svecīšu gaismā apsveicām skolotājus, Baibu un Antoniju, dziedot viņiem pie viņu numuriņa loga. Mēs pateicām paldies par to, ka viņi mums ir, paldies par paveikto, un sirsnīgi apsveicām. Vēl viens emocionāls brīdis. Tā nu olimpiāde mums bija beigusies. Atvadījāmies arī no olimpiādes laikā iepazītajiem citu zemju draugiem un nu mums sākās ceļojuma otrā daļa – atpūta. Interesantas ekskursijas pa Zalcburgu, vareno Lihtenšteinas aizu, sālsraktuvēm, pa Vīni un citām skaistām vietām.

Gladiolas bija jānoplūc pašiem
Atmiņā paliks arī austriešu ļoti lielā laipnība un uzticēšanās. Viņi atļaujas atstāt bez uzraudzības milzīgu gladiolu lauku, lai cilvēki paši noplūc sev ziedus un atstāj naudiņu paredzētajā vietā, speciāli sagatavotā kasē, kur rakstītas ziedu cenas. Viņi vienmēr atvainosies, arī tad, ja paši nav vainīgi. Katrai tautai ir savas īpašības, un šādos braucienos tās var iepazīt.

Ar lepnumu atpakaļ uz mīļo Lielvārdi
Šajā lielajā koru olimpiādē es redzēju, cik gan dažāda ir mūzika, dažādi izpildījumi, cik profesionāli ir kori un to, ka arī mēs, korītis no mazas valsts Latvijas un vēl mazākas pilsētiņas Lielvārdes, spējam celt savas valsts godu, aizstāvēt to šajā pasaules olimpiādē un ar lepnumu atbraukt atpakaļ uz vietu, kur mūs vienmēr gaida un kur var dziedāt „Nekur nav tik labi kā mājās” – uz Latviju!