Pieņemšana pie Ogres rajona padomes priekšsēdētāja Jāņa Petroviča

Vairāk attēlu galerijā

Šodien, Ogres novada kultūras centra mazajā zālē kopā sanāca visi Ogres rajona pašvaldību vadītāji, pašdarbības kolektīvu vadītāji, virsvadītāji un daudzi citi, kas ieguldījuši lielu darbu XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku skanējumā, uz pieņemšanu pie Ogres rajona pašvaldības padomes priekšsēdētāja Jāņa Petroviča.

Pirms oficiālās sveikšanas daļas muzicēja Dziesmu svētku laureāts Ķeguma vīru vokālais ansamblis „Magnēts”, vadītājs Raimonds Graudiņš. Sirsnīgos paldies vārdus saņēma ikviens uzaicinātais, taču vispirms–godalgotie mūsu rajona kolektīvi. No Dziesmu un deju svētkiem atvestie goda raksti beidzot nonāca to saņēmēju rokās: Ķeguma vīru vokālais ansamblis „Magnēts”; Ogres kultūras centra vokālā grupa „Anima Solla”, vadītāja Mārīte Puriņa, Lielvārdes vokālā grupa „MIK 8”, vadītāja Baiba Klepere, Lēdmanes sieviešu vokālais ansamblis „Stari”, vadītāja Inese Nereta un Ogres kultūras centra jauktais koris „Ogre”, diriģents Jānis Zirnis. Pēdējais ieguva ne vien 12. vietu (kopā piedalījās 250 kolektīvi) „Koru kari” konkursā, bet arī godpilno 1. vietu tautastērpu skatē. (Sīkāk par to-raksta beigās).

Ogres rajona pašvaldību vadītāji, kolektīvu diriģenti, virsdiriģenti, koncertmeistari, kolektīvu vadītāji un virsvadītāji–katrs kā pateicību saņēma ziedus un lietussargu ar XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku simboliku, bet Ogres novads savējiem dāvāja arī dāvanu kartes 20 latu vērtībā.
Visskaļākos aplausus un gaviles saņēma Ogres rajona pašvaldības konsultante kultūras jautājumos Velta Pētersone, kas uz Dziesmu svētkiem mūsu rajona kolektīvus aizveda nu jau septīto reizi.

Par tautas tērpu skati. Izrādās, ka laiks no idejas līdz gatavam tērpam ir ildzis veselu gadu. Toties Dziesmu svētkos un šodien ikviens varēja to novērtēt un secināt, ka tērps tiešām ir īpašs, tas izceļas un pievērš skatītāju uzmanību, jo ir ļoti gaumīgs un interesants. Kora dalībniece I. Salna pastāstīja, ka Ogrei nav sava tipiskā vēsturiskā tautas tērpa. Koris asociē sevi ar pilsētu, kuru tas pārstāv, tāpēc pilsētas modei raksturīgais sieviešu tērps ir pamatota izvēle. Papildus emocionālais motīvs tērpu izvēlē – kora mākslinieciskā vadītāja Jāņa Zirņa dzimtā puse ir Ziemeļvidzeme.

Kopā tautastērpu skatē piedalījās 30 kori, 52 deju kolektīvi, 9 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un koklētāju ansambļi un 51 individuālais pretendents.