Dima Bilans – mākslinieks pret noteikumiem

Vairāk attēlu galerijā

Pirmsjāņu nedēļas nogale Ogrē tika aizvadīta ar Krievijas megazvaigznes un šāgada Eirovīzijas uzvarētāja Dimas Bilana uzstāšanos. Lai arī mākslinieks uz koncertu bija ieradies tik noguris, ka varētu aizmigt turpat uz skatuves, skatītāji to nemaz nemanīja – viņš uzstājās ar ļoti lielu atdevi.

Pastāv viedoklis, ka Eirovīzija ir vairāk politisks, nevis muzikāls konkurss. Kā jūs domājat?
Labs sākums... Tāds uzmundrinošs...  Kamēr Krievija nebija uzvarējusi šajā konkursā, klīda runas, ka konkurss ir politizēts. Tas ir acīmredzami. Belgradā, preses konferencē, es uz šo jautājumu atbildēju – man liekas, ka tautu vienotība – tas ir labi. Taču rodas jautājums – vai politika traucē uzvarēt tiem, kas šo uzvaru tiešām ir pelnījuši? Mēģināšu izskaidrot savu domu konkrētāk. Pie mums, Krievijā, šīs baumas ir pieklusušas. Laikam tomēr uzvara dod kaut kādu mierinājumu. Piecpadsmit gadus Krievija piedalās Eirovīzijā un ne reizes neuzvar, bet te – uzvara! Brīnums ir noticis. Jaroslavļā man uzdeva jautājumu – vai tā ir patiesība, ka šogad Eirovīzija bija „nopirkta”? Es kādas 10 minūtes atbildēju uz šo jautājumu, pat nesavaldījos un nolamājos, jo man šis jautājums likās aizvainojošs. Mana dalība konkursā šogad bija milzīgs risks man pašam – gan kā māksliniekam,  gan kā cilvēkam, kurš pārstāv ne tikai pats sevi, bet arī savu valsti.

Kas bija autors tai dziesmai, kuru jūs dziedājāt konkursā, un kas jūs saista ar daiļslidotāju Jevgeniju Pļuščenko?
Nesen izlasīju interviju ar Nadeždu Babkinu un biju ļoti pārsteigts par viņas vārdiem – it kā šī uzvara īsti nepieder Krievijai, jo gan vārdus, gan mūziku rakstījis amerikāņu autors. Patiesībā lielāko daļu dziesmas esmu uzrakstīju pats, bet līdzautors ir Džims Bīnss. Dziesma tika precīzi iztulkota angļu valodā, bet tajā ir vārdi, kuri dzimuši manā dvēselē. Turklāt arī angliskās versijas piedziedājumu, lūk, šo (dzied), esmu uzrakstījis pats. Es sapratu, ka šai dziesmai jākļūst par manu mīļāko dziesmu, bet, lai tas notiktu, tai jāatbilst manām prasībām.
Vēl kas – ja atceraties, tad 2006.gadā esmu startējis Eirovīzijā bez – nu jau drauga Jevgēnija Pļuščenko un Edvīna Martona un izcīnīju otro vietu. Uz skatuves nebija ledus un Stradivari vijoles, taču nu ir pienācis laiks, un, pateicoties visiem atbalstītājiem, esmu uzvarējis. Paldies arī visiem tiem, kuri balsoja par mani Latvijā! Zinu, ka arī šeit man ir savs draugu klubs un klausītāji, kuriem arī laikam gribējās, lai Eirovīzija nākamgad notiek Krievijā. Ja vien jums būs tāda iespēja – atbrauciet, es jūs aicinu!

Jūs Latviju esat apmeklējis vairākkārt. Vai jums jau ir kādas iecienītas vietas šeit? Ar ko jums asociējas Latvija?
Atklāti runājot, šodien, ierodoties Latvijā, biju tik noguris, ka aizmigu ejot. Mani ķēra no mugurpuses, lai nenogāžos zemē. Visiem citiem konkursantiem Eirovīzija beigusies finālā, bet man tā tikai sākusies, jo esmu iesaistījies lielā koncerttūrē – visai skaistā un vilinošā. Sešu līdz septiņu dienu laikā esmu apmeklējis deviņas valstis. Četri lidojumi dienā – tas ir smagi, sevišķi pēc tās pašatdeves, ar kādu uzstājos Belgradā. Šodien visu dienu nogulēju – gan tad, kad lidoju, gan tad, kad braucu, gan viesnīcā. Vienīgais, kas iepriecināja – viesnīca, kurā mūs izmitināja (viesnīca „Meidrops”Ikšķilē). Man ir numuriņš ar skatu uz upi vai ezeru, nezinu, kas tā par ūdenstilpni. Ak, Daugava? Nu jā. Protams, es mīlu Jūrmalu. Esmu tur bijis un atbraukšu arī šovasar.

Kas jums dzīvē ir galvenais? Vai tās būtu uzvaras tādos konkursos kā Eirovīzija?
Tas būtu pārāk vienkārši. No sākuma jāsaņemas, lai godam pārdzīvotu šos panākumus – arī tas ir jāmāk. Tagad esmu nonācis ciešā uzmanības lokā, tādēļ man ir svarīgi palikt tādam, kāds es esmu, nevēlos mainīties – ne uz labo, ne uz slikto pusi. Man liekas, ka tieši saglabājot šo līdzsvaru, nonākšu pie jaunatklājumiem.

Kas jūs atbalstīja konkursa laikā? Vai, kāpjot uz skatuves, sajutāt kādu īpašu atbalstu?
Kad devos prom, mani pavadīja ļoti daudz cilvēku un uzdāvināja rokassprādzi ar uzrakstu „We believe in you”, ko es nēsāju uz rokas līdz pat vakardienai.

Vai šo gredzenu, ko jūs virpināt rokās, jums arī uzdāvināja?
Jā, to man uzdāvināja Zviedrijā – tā iekšpusē iegravēts „Eirovīzija 2008”, Dima Bilan, bet no ārpuses gredzenu rotā mazi briljanti. Taču ne jau tas ir galvenais – man ir svarīgs uzraksts iekšpusē. Šīs lietas tik tiešām iedvesmo. Tajā brīdī, kad gaidīju balsojuma rezultātus, nebiju viens – kopā ar mani uztraucās visa komanda. Vēlreiz gribu teikt visiem paldies par atbalstu – es to augsti novērtēju. Es ļoti cerēju, ka uzvarēšu, un jūs man palīdzējāt. Uzskatu, ka tās ir lietas, kas ir ārpus politikas – patiesas un nesamaitātas emocijas, ko izjutu un ceru, ka turpināšu izjust. Tās man palīdz pārdzīvot arī „politiskos” momentus. Protams, biju gatavs, ka mani nesagaidīs tikai ar pozitīvām recenzijām. Uzvara ir salda tikai pirmajā brīdī, vēlāk sākas pavisam neinteresantas lietas, piemēram, uzrodas nelabvēļi. Tie arī agrāk bijuši, taču tagad to skaits trīskāršojies.

Kas, jūsuprāt, ir pelnījis godu pārstāvēt Krieviju nākamajā Eirovīzijas konkursā?
Nekad neesmu tieši atbildējis uz šo jautājumu. Varbūt jūs man pārmetīsiet pārlieku noslēgtību, taču man liekas, ka jau sen esam tikuši pāri šovbiznesa neprofesionālisma  robežai. Krievijā ir ļoti daudz cilvēku, kas varētu cienīgi pārstāvēt sevi un valsti nākamajā Eirovīzijā. Turklāt tam cilvēkam nebūs jāpārvar emocijas, ko izjūt konkursanti, uzstājoties svešā valstī. Arī tas ir jāmāk! Es, piemēram, izbaudīju to jau divreiz, tā kā esmu „cietais rieksts”.

Kā jūs vērtējat jūsu novadnieka Timura Šao ierosinājumu nodēvēt jūsu vārdā pilsētas ielu un mūzikas skolu Karačajevo Čerkesijā, jūsu dzimtajā pusē? Varbūt tas jau ir noticis?
Vēl neesmu dzirdējis pēdējo baumas versiju.

Timurs Šao to izteicis!
Vai jūs, lūdzu, varētu precizēt viņa... politisko pozīciju?

Kādēļ politisko?
Kas viņš ir? Izpildītājs, dziedātājs? Neesmu ar viņu pazīstams.

Viņš ir bards.
Ļoti patīkami. Es jau sen nedzīvoju tur, kur esmu dzimis, jau no otrā dzīves gada. Taču man bija ļoti patīkami uzzināt šo ziņu. Ieskatoties internetā, vērojama „ziņu sadursme”. „Dimas Bilana vārdā nosauks ielu! Dimas Bilana vārdā ielu tomēr nenosauks! Nenosauks ielu, taču nosauks skolu! Tik dažādas versijas... Es pats domāju, ka tas, ko daru, nepavedina jauno paaudzi uz sliktām nodarbēm. Tādēļ, ja manā vārdā tiktu nosaukta skola, iespējams, tajā mācītos vēl vairāk bērnu. Jā, tā ir vēl lielāka atbildība, tādēļ pēc 15 gadiem – lūdzu. Es, protams, atbrauktu, ja tas notiktu, paspiestu roku tiem cilvēkiem, kas mācīsies šajā skolā. Starp citu, drīzumā plānoju apmeklēt Kabardīnbalkāriju, jo esmu Kabardīnbalkārijas Tautas mākslinieks, kas man ir liels pagodinājums.

Kādēļ jūs vēl neesat Krievijas Tautas mākslinieks?
Mūsu valsts ir milzīga un viss process prasa daudz laika. Tas ir ilgs. Atklāšu noslēpumu – visus nepieciešamos dokumentus esmu jau savācis. Tituls it kā nav svarīgs, taču mūsu valstī tas ir daudz kā vērts.

Jūsu albuma nosaukums ir „Protiv pravil” - „Pret noteikumiem”. Kādus noteikumus jums pašam nācies pārkāpt?
Otrā reize Eirovīzijā – tas ir pret noteikumiem. Trīs reizes pēc kārtas „MTV Gada mākslinieks” – arī pret noteikumiem.