Ogres muzejā atklāj tekstilmāksas darbu izstādi “Ūdens. Zeme. Debesis”

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Vēstures un mākslas muzejā šodien atklāja tekstilmākslinieces Andras Dīriņas pirmo personālzistādi. “Prieks, ka Ogres muzejā darbi ļoti labi izskatās, jo ēka atrodas koku ieskautā vietā un gaisma ir izkliedēta, līdz ar to uz darbiem nekrīt tieši saules stari un nav arī gaismēnu spēles. Darbi atgūst svaigumu un košumu,” saka māksliniece.

Andra Dīriņa ir no Rīgas un Ogrei iznācis lielākoties braukt cauri, bet, pateicoties muzeja speciālista Arno Smiltnieka uzaicinājumam sarīkot izstādi, viņa Ogri iepazinusi mazliet vairāk. “Ogre ar lejām un pakalniem ir skaista,” atzīst māksliniece.

Ar Arno Smiltnieka ģimeni māksliniecei ir kaut kas kopīgs – abiem ir lauku mājas Gulbenes rajonā, mežu ieskautā vietā, kur apkārt staigā meža zvēri. “Iepazināmies kā kaimiņi,” saka A.Dīriņa. “Iedvesma, prieks nāk caur dabu, tajā ir noskaņas, smaržas, krāsas, piemēram, kad riet saule, debess mala iekrāsojas katru reizi citādāk. Daba ir iedvesmas avots! ”

Savukārt A.Smiltnieks atzīst, ka  ideja par izstādi dzimusi dziļi mežos un viņam prieks, ka tā īstenojusies.

Muzejā apskatāmi astoņi gobelēni, sešas batikas un trīs netradicionāli veidoti darbi, piemēram, “Muhu princese” tapusi Igaunijā simpozija laikā. Toreiz bijis uzdevums veidot darbus no jūras krastā atrodamiem priekšmetiem un zvejnieku piederumiem, un tā no zvejnieku auklām izveidoti sieviešu svārki un cits apģērbs. “Toreiz iztēlojos,  ka Muhu princese dzīvo salā, visapkārt ūdens, bet viņa izfantazē sev skaistus tērpus no atrastām lietām.”

“Sīkstuļa sega” veidota no avīzēm – tās sašūtas kopā un mērktas krāsā. No attāluma pat grūti pateikt, no kā šāda sega tapusi. Arī “Debesskrāpis” veidots no kopā sašūtām avīzēm, un tā garums ir vairāk nekā četri metri.

“Manā dzīvē ir bijis sarkanais periods, nesaprotami jauktais periods un tagad ir zilais periods,” norādot uz darbiem par jūras tēmu saka māksliniece. Apmēram divus gadus viņa nodarbojas ar zemūdens niršanu un ir sajūsmā par dienvidu zemju jūru zemūdens pasaules skaistumu. Uz sauszemes tādu krāsu toņu neesot! Zili zaļais, sarkanais, luminiscējoši oranži dzeltenais...

Kad A.Dīriņa auž darbus un sākumā ir gaišie toņi, reizēm pat kļūstot garlaicīgi un ar nepacietību tiek gaidīts brīdis, kad darbā varēs ieaust košos, dzīvespriecīgos toņus.

Aicināta izvēlēties, pie kura darba fotografēties, A.Dīriņa saka, ka ikvienā darbā ielikta sirds un visi ir mīļi, tomēr nešauboties nostājas pie nesen tapušā darba “Saule dzelmē”, kurā jaušams liels dzīvesprieks un uzrunā krāsu košums.

“Tavos darbos ir liels prieks, tie burbuļo. Lai taviem darbiem ir balti, skaisti ceļi!” novēlēja kāda izstādes apmeklētāja.  

“Lai jau darbi iet savu ceļu un dzīvo savu dzīvi,” saka māksliniece, atceroties tos darbus, kas uzdāvināti vai nopirkti un tagad atrodas citu mājās. Skatītāji varot iegādāties arī šajā izstādē redzamos darbus, tiesa gan, dažus, bet ne visus!

Izstāde muzeja telpās būs apskatāma līdz 15.jūnijam.