“ŠvakS ola” ar caurumu vidū

Vairāk attēlu galerijā

 “Ugunsceplī”, kas atrodas Lielvārdē pie mākslas skolas “Mākslas aptieka”, apmēram 1100 grādos kubikmetrs māla darbu pārtapa svēpētajā keramikā. Lielvārdes keramiķe Aiga Dātava stāsta, ka temperatūra bijusi pat augstāka, par to liecinot vairāki kopā sakusuši darbi. Ceplis ir uzmūrēts kā augsta četrkantīga kaste. Par metru augstāka.

Paši keramiķi smej – lai ieliktu darbus cepļa apakšā, licējs jātur aiz kājām. Lai izņemtu pašā apakšā esošos podus, esot jādara kaut kas līdzīgs.

Ap cepli uzbūvēts tāds kā šķūnītis ar jumtiņu, lai kurinātājiem nelītu uz galvas lietus un nebirtu aiz apkakles sniegs. Dažs smēja, ka ceplī, viesus gaidot, grīda neesot izmazgāta. Patiesībā tur grīdas nemaz nav – dubļi un dēļi, turpat liela vanna ar māliem. Bet nākotnē būšot arī grīda, kuru varēs mazgāt, logi un durvis.

Katrs varēja pakāpties uz soliņa un palūkoties ceplī kā akā. Darbus laukā ņēma paši keramiķi, un viņu grimase mainījās atkarībā no ieraudzītā.  Piemēram, Ilmārs Vecelis, paņemot rokā māla olu, to nopētīja un nosmēja: “ŠvakS ola!” “Kāpēc švakS ola?” “Tāpēc, ka neregulāra forma!” teica keramiķis. Viņš pats gan olu nebija taisījis, tāpēc varēja par to ķircināties.

Bet tas jau tikai tāds keramiķa jociņš. Pircēji olas izķēra  neparasti ātri, viņiem patika gan neregulārā forma, gan tas, ka olā var mest naudiņu kā krājkasītē. Laba dāvaniņa! Tur bija vēl daudz citu labu dāvaniņu, kurām arī raksturīga neregulāra vai ļoti neparasta forma.

Latvijas Kultūras fonda kopas “Pūdnīku skūla” vadītājs Staņislavs Viļums stāsta, ka ceplī apdega gan mākslas skolas bērnu, gan lielo keramiķu darbi. Parasti tā neesot – lielie ar sīčiem nedraudzējoties, bet “Pūdnīku skūlā” mācās visi kopā.

Līdz nākamajai reizei – tā saka keramiķi Aiga Dātava, Dace  Lukevica, Rudīte Bulmeistere, Aina Zagorska, Aivars Ušpelis, Staņislavs Viļums, Ilmārs Vecelis, Valentīns Petjko un Lielvārdes mākslas skolas audzēkņi!