Ogres muzejā apskatāmi senās keramikas atdarinājumi

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Vēstures un mākslas muzejā vakar atklāja podnieku Baibas un Eināra Dumpju podu izstādi. Tajā redzami podi, kādos apmēram pirms sešarpus tūkstošiem gadu un turpmākajos gadsimtos Latvijā vārīja ēdienu. Podi nav oriģināli, bet gan atdarinājumi pēc izrakumos atrastajām māla lauskām.

Baiba Dumpe stāsta, ka izstādē redzamā Latvijas podniecības vēsture atspoguļota vairākos periodos: pirmais periods ir agrais neolīts apmēram pirms sešarpus tūkstošiem gadu. Podus gatavoja no māla, piejaucot sasmalcinātus gliemežvākus. Līdzās lieliem ēdienu podiem apskatāmi arī neolīta laika darbarīki podu rotāšanai un virsmas nogludināšanai.  „Šos apmēram divdesmit litrus lielos podus esmu izmēģinājusi ēdiena gatavošanā – viss sanāk! Tik lielā podā kādreiz varēja vārīt pat veselu mežacūkas galvu,” stāsta B.Dumpe.

Kāds pods ir ieplīsis un salāpīts ar dabiskiem materiāliem – cūku zarnām. „Podu gatavošana bija pietiekami ilgs un grūts process, lai tos tāpat vien neizmestu, tādēļ tajos urba carumiņus un lāpīja. Salāpītajos traukos varēja glabāt, piemēram, graudus,” saka   B.Dumpe.

Nākamais periods ir vēlais dzelzs laikmets, kad mālam piejauca saberztus akmeņus. Bija akmeņi, kurus izdedzinot, varēja vieglāk saberzt.

Tā kā podi nebija glazēti, vienos podos gatavoja gaļu, citos vārīja ūdeni un putru, lai garšas nesajauktos. „Laika ziņā lielas atšķirības nav, vai ēdienu gatavoju podos uz ugunskura vai arī uz gāzesplīts. Ugunskurā vārītam ēdienam ir dūmu garša,” saka B.Dumpe.

Trešais posms – laiks, kad sāka izmantot podnieka ripu, un tas notika pirms 1000 gadiem. Izstādē var redzēt atšķirību, kāda ir trauku gatavošanā un rotāšanā, dzīvē ienākot šim izgudrojumam.

Ceturtais posms – viduslaiki, kad sāka izmantot glazūru un no Vāczemes ieveda balto mālu. „Viduslaiku trauki ir stipri līdzīgi mūsdienu keramikai,” stāsta B.Dumpe.

Ar videoprojektora palīdzību uz ekrāna var vērot podniecības procesu, tai skaitā gan par krāsns mūrēšanu, gan pašu podu gatavošanu. Vitrīnā redzamas arī māla trauku lauskas, kuras iegūtas izrakumos Ogres apkārtnē, bet pie sienas – podniecības process fotogrāfijās.
 
Izstāde Ogrē apskatāma, pateicoties muzeja darbiniekam Arno Smiltniekam. Viņš stāsta, ka Baiba Dumpe Latvijā ir vienīgā podniece, kura ieguvusi  ne tikai Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļas diplomu, bet Latvijas Universitātē saņēmusi arī vēstures maģistres grādu. Baiba Dumpe ir arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciāliste.

Izstādes bukletā teikts, ka podnieki Baiba un Einārs Dumpji dzīvo un strādā Madonas rajona Mētrienas pagasta „Brīvnieku” mājās. Līdztekus darbam tradicionālajā Vidzemes podniecībā tiek veikti arī izmēģinājumi senāko podniecības procesu izzināšanai.

Šajā izstādē redzamie trauki tapuši pēdējo astoņu gadu laikā (2000. – 2007.) Eksperimenti veikti gan savā darbnīcā „Brīvniekos”, gan kopā ar biedrību „Senās vides darbnīca”, kurā darbojas Dumpju ģimene. Keramikas izgatavošana, apdedzināšana un lietošana demonstrēta vēstures rekonstrukcijai veltītos pasākumos, piemēram: Āraišu ezerpilī (2007.), Zemgaļu dienās Tērvetē (2006.), festivālā „Dzīvās arheoloģijas dienas” Kernavē, Lietuvā (2005., 2006.), Baltijas viduslaiku festivālā Cēsīs (2002., 2003.) un Valmierā (2004., 2005.), Podnieku dienās „Uldevena pilī” Lielvārdē (2001., 2002.), Mālu dienās Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un citur. Neolīta podniecības procesi pētīti saistībā ar agrā neolīta keramikas rekonstrukciju izgatavošanu Latvijas nacionālā vēstures muzeja vajadzībām (2006.) un projektu „Ēdiena eksperimentāla gatavošana, lietojot neolīta laika māla trauku rekonstrukcijas”, kas veikts kopā ar arheologu Valdi Bērziņu (2003.)

Papildu informācija: www.etilts.lv/svd; www.arheo.lv