Laima Vaikule mierīgu dzīvi sākt neplāno

Vairāk attēlu galerijā

Laimu Vaikuli publika vienādi sveica ar ovācijām, gan viņai runājot latviešu, gan pēc tam tulkojot krievu valodā. Atzinību guvušās Raimonda Paula melodijas bija saprotamas jebkuram, kas nācis uz koncertu, reto reizi izmantojot izdevību redzēt mākslinieci Latvijā.

Retās uzstāšanās reizes Latvijā Laima Vaikule skaidro: «Iedomājieties pasauli un kādu daļu aizņem Latvija...» Tomēr viņa uzskata sevi par patrioti un mājās jūtas Jūrmalā: «Es jūtos mājās tur, kur ir mana mamma, māsa, suns.»

Par svarīgāko, ko Laima Vaikule vēlas dot skatītājiem, viņa stāsta: «Es gribu, lai viņi dzied un dejo kopā ar mani. Lai ir labs garastāvoklis un mīl viens otru. Lai aizmirst problēmas, kas bija no rīta vai būs rīt.» Skatītāji, vairums no kuriem šoreiz Ogres estrādē tiešām bija solīdi un pieklājīgi, varēja aizmirst problēmas, klausoties «Viss nāk un aiziet tālumā», «Par pēdējo lapu», «Nenāciet klāt man rudenī», «Vernisāža» u.c. dziesmas latviešu un krievu valodā.

Par nozīmīgāko notikumu savā karjerā dziedātāja uzskata tikšanos ar Raimondu Paulu piecpadsmit gadu vecumā, kad viņš piedāvāja dziedāt Noras Bumbieres vietā ansamblī. Arī koncertā Ogrē tika izpildītas Noras Bumbieres dziesmas. Dziedātāju koncertā bija ieradušies sveikt arī draugi un radi.

Sakot, ka «tagad jums dziedās Jančuks, bet es iešu pārģērbties», Laima Vaikule pieteica Jāni Stībeli. Viņu māksliniece uzskata par labāko jauno dziedātāju Latvijā, jo viņš atdevis mūzikai savu bērnību un jaunību, kā arī mācījies ārzemēs. «Laikam publikai viņš ir pārāk labs! Parasti tos labos ilgāk uztver», piebilst dziedātāja. Viena no Laimas Vaikules backvocal dziedātājām Ogres estrādē bija Alise Ketnere.

Lai gan pieradusi pie lielās žurnālistu uzmanības un paparaci, Laimu Vaikuli kaitina, ka mediji nepievērš uzmanību būtiskajam (piemēram, Stīvija Vondera uzstāšanās «Jaunajā Vilnī» netika pienācīgi atspoguļota), bet lielākoties cenšas atrast ko skandalozu. Smieklīgākais atgadījums ar kādu no Sanktpēterburgas žurnāliem bija, kad uz vāka bija fotomontāža ar Laimas Vaikules galvu, bet svešu, kailu ķermeni. Dziedātāja tikai pasmejas un saka: «Nebija slikti».

Par konkursu «Jaunais vilnis» Laima Vaikule stāsta: «Kad es braucu pa Jomas ielu, man atgādināja laiku, kad Jūrmala bija populāra visā Padomju Savienībā. Bija ļoti patīkami. Lai gan dzīvoju Jūrmalā un man ne īpaši patīk, kad ir daudz cilvēku (jo vēlos mierīgi pastaigāties ar suņiem un arī pati), tomēr uzskatu sevi par patrioti, un esmu ar mieru ziedot klusumu. Zinu, ka tā ir iespēja nopelnīt dzelzceļam, autobusiem, kafejnīcām un viesnīcām. Daudzi cilvēki gūs labumu no šī pasākuma.»

Jautāta, vai māksliniece neilgojas pēc mierīgas dzīves, viņa atbild, ja vēlētos visu pamest, tad sen jau būtu to izdarījusi. «Par rītdienu nevajag domāt. Rīts atnāks un būs.» Dziedātāja plāno tikai pašus tuvākos notikumus.

Diānas Popovas foto