Ogres muzejā izstādes eksponāti ar rozēm un citiem ziediem

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Vēstures un mākslas muzejā vakar atklāja 19.gadsimta beigu –  20.gadsmita vidus rokdarbu izstādi «Man zied rozes pūriņā». Izrādās, ka rozes latviešiem bijušas iemīļotas puķes, jo tās izšūtas uz dvieļiem un pat taisītas no sviesta, lai uzklātais galds būtu estētiski piemīlīgāks un apetīti rosinošāks.

Sviesta roze gan bija sviesta krāsā – pateicoties formiņai, no masas izspiests zieds. Dvieļos rišeljē tehnikā redzamas arī baltas rozes. Uz jautājumu, kā pirms simt gadiem latviešu sievietes varēja izbalināt tik baltus dvieļus, viena no izstādes iekārtotājām – muzeja speciāliste Elita Kaupuža – atbild, ka tikuši izmantoti pelni, kuros ir balinoša viela. Tomēr latviešu vīriešiem ikdienas darbs taču nebija no tiem baltākajiem – kā gan tas bija iespējams, ka dvieļi saglabājušies tik balti un ar visām skaistajām baltajām un sarkanajām rozēm? Elitai Kaupužai un Ogres 1.vidusskolas mājturības skolotājai Ilzei Krastiņai, kura arī piedalījusies izstādes iekārtošanā, radies līdzīgs jautājums – kā gan tikuši izmantoti skaisti izšūtie dvieļi? Atbildi meklējušas grāmatās, tomēr visprecīzāko skaidrojumu devusi I.Krastiņas 73 gadus vecā māte Vita, kuras vecāmāte savukārt bijusi liela rokdarbniece. Izrādās – „rožainie” dvieļi izmantoti skaistam dvieļu pakaramā noformējumam. Zem tā bijuši lietojamie dvieļi. Vai arī pielietots otrs variants – rokas drīkstēja slaucīt „rožainā” dvieļa otrajā pusē. Ja tas nodilis, piešūts jauns.

Neizpratni radījuši izšūti „maciņi” vai „kulītes” – kam gan to visu izmantoja? „Mamma atbildēja, ka tur glabātas ķemmes,” stāsta I.Krastiņa. „Arī es esmu rokdarbniece, man patīk tamborēt un arī izšūt, tomēr ķemmi tādā maciņā neglabātu,” teic E.Kaupuža.

Abas izstādes iekārtotājas izsaka apbrīnu par sieviešu  pacietību, darinot tik smalkus darbus, un secina, ka viņām bijis daudz vairāk laika nekā mūsdienu sievietēm. „Man rokdarbiem parasti pietrūkst laika,” teic E.Kaupuža.

Vai rozes patikušas arī vīriešiem? Droši vien, ja jau tapuši dažādi kokgriezumi ar šiem ziediem. Katrā ziņā vīrieši atvieglojuši rokdarbnieču gaitas un veikalos piedāvājuši Vācijā ražotas monogrammu izšūšanas šablonu kastītes, bet 19. un 20.gadsimtu mijā varēja iegādāties Zviedrijā ražotās izšuvumu rakstu zīmēšanas mašīnas. Ar tām izdūra papīrā vēlamā zīmējuma kontūru, papīru lika uz auduma, uzbēra krāsainu pulveri, tas izbira cauri un iezīmēja rakstu, bet rokdarbnieces pēc tam to izšuva, audumu uzstiepjot uz izšujamā rāmja.

Ziedu rakstos darinātos dvieļus, sedziņas un galdautus krustdūrienā, rišeljē un spodršuvumā, traukus, mēbeļu kokgriezumus, pulksteņus un citus sadzīves priekšmetus, kurus vieno viens elements – zieds –  varat muzejā apskatīt līdz 22.aprīlim. Muzeja apmeklētāji varēs arī paši pamēģināt šūt krustdūrienā uz audekla, kas uzvilkts uz rāmja.