Ogres Tautas teātris savu jubileju svin ar četrām izrādēm

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Tautas teātris skatītājus jau iepriecinājis ar divām četrdesmit gadu jubilejas izrādēm: komēdiju „Kā precas latvieši” pēc R. Blaumaņa noveles „Brīnumzālīte” motīviem ar deju kolektīva „Raksti” piedalīšanos un Aspazijas „Raganu”. 24.martā pulksten 16 teātris aicina uz Moljēra lugu „Dons Žuans”, bet 31.martā pulksten 16 būs pirmizrāde – Galdoni luga „Divu kungu kalps».

Gunārs Cilinskis – viens no pirmajiem aktieriem

Uz izrādi „Ragana” bija atnākusi arī viena no pirmajām teātra spēlētājām un kolektīva „šūpuļa” kārējām Aina Birnika. Viņa atcerējās, ka Ogrē rosība sākusies ap 1955.gadu, kad entuziasti ap sevi pulcēja runas mākslas mīļotājus. „Gājām pa ielām un meklējām cilvēkus, kas gribētu un varētu spēlēt teātri,” teica A.Birnika. „Toreiz Meža tehnikumā mācījās Gunārs Cilinskis, viņš bija viens no pirmajiem mūsu teātra aktieriem. Mums piepulcējās arī citi Meža tehnikuma jaunieši, kā arī mākslas zinātnieks Pēteris Savickis, vienmēr sabiedriski aktīvais Alfons Āliņš un citi. 1956.gadā režisora Kārļa Ādernieka vadībā iestudējām „Skroderdienas Silmačos”, rādījām arī „Palmas zaļo vienmēr” „Lazdu laipu” gatavojām programmas šūpuļsvētkiem, pilngadībām.”

Kravas mašīnā pa visu Latviju

„Mūs kopā saturēja Velta Vedēja, režisora palīdze, kura ikdienā strādāja par grāmatvedi patērētāju biedrībā. Toreiz man bija tikai deviņpadsmit gadu. Visu Latviju izbraukājām vaļējā kravas mašīnā, naktī, tumsā, neviens nesūdzējās, ka grūti. Citreiz pēc izrādēm atbraucām uz Ogri un kājām gājām mājās uz Ciemupi un Ogresgalu. Tā bija jaunība!” stāsta A.Birnika. „Tautas Teātra nosaukumu mums piešķīra 1967.gadā, bet teātri beidzu spēlēt 1969.gadā, kad piedzima dēliņš un radās ģimenes rūpes. Teātra mīļotāja esmu joprojām. Tagad man jau septiņdesmit, bet vienmēr cenšos apmeklēt visas Ogres Tautas teātra izrādes.”

Jaunie iztiek bez sufliera

A.Birnika izsaka sajūsmu par tagadējo kolektīvu: „Prieks, ka teātrī ir tik daudz jauniešu, un visi zina tekstu no galvas! Mani tas pat pārsteidz, jo mums savulaik tekstu priekšā teica suflieris, kurš sēdēja „bedrē”. Prieks par jaunajiem!”
Izrādi „Ragana” kolektīvs rādīja skatītāju apļa vidū, un sufliera klātbūtne nu gan būtu pamanāma.

Uz skatuves mētā pankūkas

„Mēs teātrī esam vienādi dulli un traki, gan jaunie, gan gados vecie aktieri,” saka teātra prezidente Lauma Straume, kura kolektīvā ir jau kopš meitenes gadiem. Kādreiz teātrī spēlējusi viņas māte, bet Lauma tēlojusi meiteni, un viņu vairāk interesējušas notiekošās blēņas. Piemēram, reiz Kārlēns un Rūdis uz skatuves mētājušies ar pankūkām.  

Viesmīlis atnes ēdamkaroti šampanieša

Lūgta nosaukt kādu dulluma piemēru, L.Straume atceras, ka reiz pēc vienas smagas izrādes „Māsas”, kur skatītāji pat raudājuši, arī jutusies tā ļoti smagi. Pēc maltītes kolēģi jautājuši: „Lauma, ko tu vēl gribi?” Viņa atbildējusi: „Piecus gramus šampanieša!” Pēc tam sekojis pasūtījums „oberim”– pieci grami šampanieša. Viesmīlis visā nopietnībā ielējis lielā „pokālā” ēdamkaroti šampanieša un to pasniedzis uz lielas paplātes, pēc tam devies atpakaļ pie letes, kur sprukuši vaļā lielie smiekli, tāpat kā pie aktieru galdiņa.

Gadi apstājusies pie skaitļa 21

„Mēs kopā jūtamies brīvi un atraisīti, nav jādomā, ko par mums kāds nodomās un teiks,” saka L.Straume. Uz jautājumu, cik jauna viņa jūtas, L.Straume atjoko: „Man gadi apstājušies pie skaitļa 21, jo no tik gadiem var dzert šampanieti!”

Smaidi un raudi, lai dvēsele tīra!

Režisors Uģis Tīrums teic, ka visiem ir viena neatgriezeniska diagnoze: „Teātris”. „Par gadiem te neviens nedomā un reālo vecumu nezina, tāpat nejautā, cik kuram bērnu. Pilnīgi vienalga, vai kādam ir sešdesmit vai septiņdesmit – ja viņam ir diagnoze „Teātris” tad viņš arī tādā vecumā staigās pa galdu, ja vajadzēs. Es prasu „plānprātīgas” idejas un darbības”,” smejot saka U.Tīrums.
Ko režisors teātrim vēlētu dzimšanas dienā? „Smaidi un raudi, lai dvēsele tīra!” teic U.Tīrums un aicina skatītājus uz jubilejas izrādēm.

No nosaukuma neatteiksies

Daļa Latvijas teātru atmetuši nosaukumu „tautas”. L.Straume saka, ka Ogres Tautas teātris no šī nosaukuma neatteiksies, jo tas iegūts sūrā darbā. „Kādreiz bija augstas prasības – lai šādu nosaukumu saņemtu, vajadzēja labā līmenī iestudēt vismaz divas mazākas un vienu lielu izrādi, piemēram, „Skroderdienas Silmačos”. Tas nenācās viegli, bet mēs to varējām!” saka L.Straume.