Diegam "pieaudzē" sveci un ar sakarsētu ratu asi silda kvasu

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Vēstures un mākslas muzejā 45 lieli un mazi apmeklētāji divu stundu laikā svētdien katrs uztaisīja pa svecei. Tie, kuri nenobijās no sala, kopā ar folkloras kopu „Artava” pie ugunskura vēlāk dedzināja saules riteni, dziedāja dziesmas, ēda zirņus un dzēra kvasu, kas bija uzsildīts ar ugunskurā nokarsētu ratu asi. Tas viss tika darīts, lai būtu auglīgs un saulains gads.

Muzeja telpās uz diviem galdiem atradās konservu kārbas ar sakarsētu vasku, bet muzeja speciāliste Dagnija Vegnere rādīja sveču taisīšanas prasmi: iemērkt diegu, izvilkt, pagaidīt, iemērkt, izvilkt, pagaidīt... Tā darīt pusstundu, līdz svece gatava. Šo prasmi mācījās gan mazi ķipari, gan viņu vecāki.

„Jau mūsu senči izdomāja, kā pie gaismas tikt. Taisot sveci, dažam citreiz svece ir sanākusi kā eņģelis ar spārniem un kā brunči. Bērni parasti domā – jo ilgāk diegu turēs vaskā, jo ātrāk svece būs gatava, bet iznāk otrādi – jo ilgāk tur, jo ātrāk viss „pieaudzētais” vasks nokūst. Svarīgi diegu neturēt karstajā vaskā, bet iemērkt tikai uz īsu brīdi,” pastāstīja D.Vegnere.

Pie ugunskura muzeja pagalmā tik liela pacietība nebija vajadzīga, tur varēja iet rotaļās, lēkāt un rosīties kopā  ar folkloras kopas „Artava” Kazu, Kazlēnu, Lapsu, Rūķi, Meža māti un Čigānieti (Marta Gavrilova, Albīne Riņķe, Veronika Vanaga, Daidze Pļavniece, Adele Geida un Benita Špakovska). Dziedātājas pastāstīja, ka trijos naktī atgriezušās no Kurzemes, starptautiskā masku festivāla, kur balsis izdziedājušas, tomēr tās vēl skanēja labi.  

„Kādreiz latvieši saules riteni taisīja no rudzu salmiem. Mums tādu nebija, izmantojām sienu, pinot kā vainagu, stingri nosienot, beigās vēl nostiprināju ar kapara  stiepli,” atklāja M.Gavrilova.

Aizdedzinātajam saules ritenim bija jāieripo ugunskurā, taču pa ceļam tas apstājās un novēlās uz sāniem. Pacelts ceļu turpināja un sadega  ugunskurā. Dažam gan bija žēl skatīties, kā liesmas apņem tādu skaistu veidojumu, bet rituāls prasa savu – lai būtu silti visiem mums un Ogrei, lai pietiktu saules visu gadu, sacīja M.Gavrilova.

Auglības rituāls bija vēl interesantāks – „Artavas” dalībnieces ugunskurā sakarsēja ratu asi, ar knaibļu palīdzību to ielika koka kubulā ar kvasu, kas sasilstot čūkstēja un vēla garaiņu mutuļus, toties pēc tam bija silts un dzerams.  No lielas koka  karotes – katram pa malciņam. Senāk tā sildījuši alu, bet arī kvasam nav ne vainas.

Pēc M.Gavrilovas teiktā, Meteņi nosvinēti un ceļš pavasarim un auglībai nu ir atvērts.