Lauberē vēl nebijis pasākums „Deju kari”

7.martā Lauberes kultūras namā notika jautrs sadejošanās pasākums „Deju kari”. Uz to bija ieradušies tautas deju kolektīvi no tuviem un tāliem pagastiem. Skatītāju acis priecēja Mālpils pagasta deju kolektīvs „Māra”, kaimiņpagasta Suntažu deju kolektīvs „Spāre” un pašmāju Lauberes deju kolektīvs „Spiets”. Savukārt vistālāko ceļu uz Lauberi bija mērojuši jauniešu deju kolektīvs „Avots” no Tērvetes un Mērdzenes deju kolektīvs „Dancari” no Latgales.

„Deju karu” pasākumu vadīja „Spieta” dalībniece – dejotāja Sintija Strīķe, kura pati arī dejoja. Kolektīvu dejotprasmi vēroja arī kompetentā žūrija – Alda Račika, kas ir Lauberes vidējās paaudzes deju kolektīva „Lustīgais” vadītāja, bērnunama „Laubere”  direktore Imanta Kalniņa un Aigars Motovilovs, kas savu dejotprasmi savulaik apguvis tieši šajā kolektīvā. Savukārt žūrijas vērtējumus kopā summēja Lauberes kultūras nama direktore Valda Plūģe.

„Deju kariem” trīs daļas

Katrs deju kolektīvs līdz „Deju karu” sākumam uznāca uz skatuves, iepazīstinot sevi gan ar skatītājiem, gan ar kompetento žūriju.

Katram kolektīvam katrā daļā bija jānodejo viena deja. „Deju karu” pirmajā daļā dejotāji priecēja skatītāju un žūrijas acis iesildoties, par ko nesaņēma žūrijas vērtējumu, savukārt otrajā daļā deju kolektīvi sacentās tā, lai saņemtu žūrijas augstāko vērtējumu. Šajā daļā neviens vērtējums nebija mazāks par 9 ballēm, savukārt žūrijas adekvātie un jautrie komentāri gan skatītājiem, gan dejotājiem šo pasākumu padarīja neaizmirstamu. Otrajā daļā visvairāk punktus saņēma Lauberes „Spiets”.

Visskaļākās skatītāju ovācijas un žūrijas augstākie vērtējumi – par netradicionālām dejām

Savukārt pasākuma trešajā daļa bija „Netradicionālās dejas” , kuras deju kolektīvs izvēlējās pēc savas patikas ar savu horeogrāfiju, taču dejas mūzikai gan bija jābūt kā tautas dejai. Piemēram, Mālpils deju kolektīvs „Māra” nodejoja deju „Četras stihijas”, savukārt visi šī kolektīva zēni bija pārģērbušies armijas tērpos un apgalvoja, ka divas nedēļas esot gatavojušies šim pasākumam Afganistānā. Savukārt daudzas dejas tika dejotas dažādos variantos, piemēram, „Es bij puika, man bij vara” tika pārveidota uz „Es bij meita, man bij vara”, kā arī deja „Pieci vilki kazu rāja” tika pārveidota uz „Piecas kazas vilku rāja”. Viena no visjautrākajām dejām bija „Kreicburgas polka”, kuru šajā netradicionālajā daļā izpildīja divi deju kolektīvi. Šī deja bija smieklīga ar to, ka deju kolektīva zēni bija pārģērbušies par sievām jeb, kā žūrijas pārstāve Imanta Kalniņa teica: „Par kolhoza sievām”. Arī skatītāju visskaļākās ovācijas bija tieši pēc šīm dejām.

Deju kolektīviem pasniedza skatītāju simpātijas

Kad žūrija apbalvoja deju kolektīvus, izrādījās, ka tiem visiem ir vienāds punktu skaits - 58. Savas deju kolektīvu simpātijas pasniedza arī žūrija un skatītāji. Arī portāls Ogrenet pasniedza trīs simpātijas, tās tika piešķirtas Mālpils deju kolektīvam „Māra” nominācijā „Vieglākais deju solis”, Suntažu pagasta deju kolektīvam „Spāre” nominācijā „Jautrākā deja” un Lauberes pagasta deju kolektīvam „Spiets” nominācijā „Draudzīgākais deju kolektīvs”. Kultūras nama darbinieki pasniedza savu simpātiju Mērdzenes deju kolektīvam „Dancari”, savukārt zemnieks Juris Leja pasniedza rupjmaizes kukuli Tērvetes deju kolektīvam „Avots”. Kopumā viss pasākums bija tik jautrs, ka skatītāji vēl pēc pasākuma nebeidza jūsmot un priecāties.