Ogres ģimenes atbalsta dienas centrs svin Lukturīšu dienu 

Vairāk attēlu galerijā

Skatīties video: Helovina_svetki.avi

31.oktobrī nu jau arī Latvijā svin Helovīnu. Svētkus, ko savulaik radījuši ķelti, vēlāk tos pārņēmuši amerikāņi un piemērojuši tā teikt savām vajadzībām, vēl  vēlāk šie svētki, tāpat kā daudzas citas amerikāņu piekoptās tradīcijas, atkal atnākušas atpakaļ uz Eiropu. Daudzi, protams,  Latvijā šos svētkus nesvin un pat neatzīst, gluži tāpat kā Valentīndienu. Un nav jau arī spiesta lieta, katrs dara tā, kā uzskata par labāku...

Lai kā tur arī nebūtu, bērnus šie svētki piesaista. Un kāpēc gan lai tā nebūtu, ja var pārģērbties, spokoties un par to visu vēl dabūt kaudzi ar saldumiem. Protams, bezgala skumjš būs fakts, ja pēc pārdesmit gadiem mūsu bērniem vairs nebūtu ne mazākās nojausmas par to, kas tie tādi Meteņi, Miķeļi, Mārtiņi vai veļi, tāpēc savas tautas tradīcijas jācenšas pēc iespējas saglabāt, bet vai tāpēc jāatsakās no citiem svētkiem? It īpaši tādiem, kas bērniem sagādā patiesu prieku?

Šādam viedoklim pilnībā piekrīt arī Ogres ģimenes dienas atbalsta centra vadītāja Gunda Rudene. Tieši šī iemesla dēļ šodien centru apmeklējošie bērni svinēja nevis Helovīnu, bet gan Lukturīšu dienu. Centra direktore stāsta, ka svētkiem šāds nosaukums radīts tieši tāpēc, lai tos padarītu latviskākus, bet tajā pašā laikā bērniem neliegtu prieku uzvilkt maskas, izjokot savus kaimiņus un pustumsā paklausīties ''šausmu stāstus''.

31. oktobra pievakarē Ogres ģimenes atbalsta dienas centrā tik tiešām valdīja milzīga kņada un galvenais – sajūsminātu bērnu smiekli. Mazie dienas centra apmeklētāji  bija pārģērbušies par princesēm, pirātiem, laupītājiem, fejām u.c. Savukārt centra audzinātājas bija no sirds parūpējušās par attiecīgās gaisotnes radīšanu. Visa vakara garumā tika spēlētas dažādas ''spocīgas'' spēles, bērni cienājās ar saldumiem un, protams, arī stāstīja viens otram ''šausmu'' stāstus pašgatavoto lukturīšu gaismā. Audzinātājas gan lūdzu bērniem ne tikai dalīties izdomātos stātos, bet arī pastāstīt, kas ir tās lietas, no kā bērni paši visvairāk baidās. Tad arī atklājās, ka vienam pilnīgas šausmas iedveš skatīšanās pa astotā stāva logu, kāds paniski baidās no sava kaķa, kas pārāk bieži mēdzot skrāpēties, bet vēl kāds apgalvo, ka viņam paniski bail no spokiem... Audzinātājas, kuras tāpat kā bērni šajā vakarā atklāja savas slēptākās bailes, gan bērniem šos stāstus klāstīt nelika tāpat vien. Pēc katra stāsta audzinātājas jautrajās maskās ietērptajiem bērniem stāstīja, kā ar tām cīnīties un justies droši...