Jauna pieredze un iespaidi Šveicē

Vairāk attēlu galerijā

Ogres rajona izglītības iestāžu vadītāju pieredzes apmaiņas braucieni uz citām valstīm jau kļuvuši par tradīciju. Pērn tika iepazīta Somijas izglītības sistēma, apmeklējot vairākas dažāda profila skolas, bet šogad, 20. septembrī, skolu direktori, direktoru vietnieki, pirmskolas iestāžu vadītāji, izglītības pārvaldes speciālisti un citi interesenti, devās ceļojumā uz Šveici, lai gūtu ieskatu šīs valsts izglītības sistēmā un kultūrā.

Mums bija iespēja iepazīties ar Šveices izglītības sistēmu. Šveice ir sadalīta 26 kantonos. Kantoni tālāk sadalās komūnās. Par izglītību ir atbildīgas pašvaldības kantonos un komūnās. Valstī obligātā izglītība ilgst deviņus gadus no 6 vai 7 gadiem līdz 15 vai 16. Daži kantoni piedāvā desmito skolas gadu. Visos kantonos obligātā izglītība ietver pamatskolas pirmo līmeni – sākumskolu un pamatskolas otro līmeni, tad seko pamatskolas otrais līmenis un vidusskola.

Visos kantonos bērniem ir tiesības uz pirmskolas izglītību vismaz pēdējo gadu pirms skolas vai citos kantonos pilnus divus gadus, lai sagatavotos skolai. 99% apmeklē pirmskolu vienu gadu, 63% - divus gadus, bet pavisam niecīgs procents trīs gadus. Klasēs bērnu skaits vidēji svārstās no 17– 19. Pirmajā mācību gadā vidēji skolēnam ir 20 mācību stundas nedēļā, vēlāk 34 – 36 (stundu skaits nedēļā). Dažos kantonos mācās sestdienu rītos, tad viena diena nedēļā ir brīva. Ja sestdienās nemācās, tad viena pēcpusdiena nedēļā ir brīva.

Skolu mācību programmas apstiprina kantona pašvaldība. Katrā kantonā ir atšķirīgas priekšmetu programmas. Katram skolotāju kolektīvam ir tiesības veidot savas programmas, izņēmums ir matemātika, svešvalodas un dažādi aspekti dzimtajā valodā. Sākumskolā visus mācību priekšmetus māca viens skolotājs, var gadīties, ka sportā, mūzikā un mākslā dažreiz tiek pieaicināts asistents.

Lielākajā daļā kantonu skolēnus vērtē ar atzīmju palīdzību (no 1 – 6 ). Labākais vērtējums ir 6, sliktākais - 1. Redzējām arī liecību, kurā bija vērtējums 5,5.Atsevišķos kantonos izmanto bezatzīmju sistēmu, organizējot vecāku sanāksmes un rakstot periodiskus ziņojumus. Katram skolēnam ir tiesības mācību gadu atkārtot otrreiz, ja uzrādītie rezultāti ir neapmierinoši. Ja arī pēc atkārtota mācību gada nav uzlabojums, skolēnam ir jāapmeklē izlīdzinošā klase. Tomēr pašreiz ir centieni šādas klases likvidēt un „lēnos” skolēnus integrēt parastā klasē.
Vērojama ļoti liela atšķirība starp kantoniem. Šis posms var ilgt 3, 4 vai 5 gadus. Lielākajā daļā kantonu ir divu veidu skolas. Skolas, kurās mācās skolēni, kuri apgūst pamatprasības un pēc tam apgūst arodizglītību. Šajā grupā ir apmēram 1/3 daļa skolēnu, pārsvarā puikas.
Proģimnāzijas un vidusskolas ir ar augstākām prasībām un sagatavo skolēnus vidusskolas nākamajai pakāpei vai augstākajai tehniskajai izglītībai.

Skolās ir obligātie priekšmeti: dzimtā valoda - piem., vācu valoda, otrā valoda –franču valoda vai itāļu, matemātika, dabas zinības, vēsture, sociālās zinības, mūzika, māksla un sports. Ja skola ir ar pamatprasībām, tad ir papildus priekšmets rokdarbi un amatu mācība.

Proģimnāzijās var būt trešā valoda – angļu valoda – vai arī grieķu, latīņu. Kuri no šiem mācību priekšmetiem ir obligāti, kuri izvēles, to nosaka skola pati. Par mācību sasniegumu vērtēšanu ir atbildīgs skolotājs, dažas skolas organizē kopējus pārbaudes darbus visā skolā, to pašu dara arī kantoni. Beidzot pamatskolu nav eksāmenu valsts līmenī.

Šveicē ir piecu tipu vidusskolas:
A tips klasiskais (latīņu un grieķu valodas),
B tips modernās valodas un latīņu valoda,
C tips matemātika un zinātne,
D tips modernās valodas,
E tips ekonomika.

Vienas stundas garums ir 60 minūtes, mācības notiek četrus gadus. Rakstiskais un mutiskais eksāmens ietver 5 priekšmetus. Eksāmenus organizē kantonu pašvaldības. Gala atzīmi veido mācību gada laikā iegūtā un eksāmena atzīme. Abām atzīmēm ir vienāda nozīme. Jaunais likums nosaka, ka skolēniem obligāti ir jāapgūst angļu valoda. Ja skolēns ir sasniedzis atzīstamus rezultātus divās vai vairāk valodās, tad sertifikātā ir tiesības rakstīt, ka skolēns ir bilingvāls.

Mēs viesojāmies Lugāno vidusskolā, kur tikām sagaidīti ļoti sirsnīgi. Visiem delegācijas dalībniekiem skolas kolektīvs dāvāja pieredzes apmaiņas materiālus. Jo īpaši patīkami, ka saņēmām grāmatu „Rainis un Aspazija” ar tekstu itāļu, angļu un latviešu valodās. Informāciju sniedza skolas direktors, direktora vietnieki mācību darbā un saimnieciskajos jautājumos. Paši varējām vērot darbu stundās, bet vēlāk cienāties ar pašu skolēnu gatavotu ēdienu. Domāju, ka ikviens izglītības iestādes vadītājs šeit guva jaunas idejas un ierosmi savam darbam.

Mums tika dota iespēja izstaigāt Šveices kalnus, baudīt Alpu zemes šokolādi un izgaršot daudzo siera šķirņu nianses.

Staigājot gar Saksijas Šveices grandiozajām klinšu grēdām Elbas upes krastā - Basteju un redzot sev zem kājām koku galotnes, sajūta bija neaprakstāma.

Jauku dienu pavadījām arī Mainavas salā. Pastaigājoties pa dabas parkā, varējām priecāties par dāliju krāšņumu, eksotiskajiem augiem un tauriņiem, kas lidinājās tauriņu mājā.
Šveice ir arī ūdenskritumu valstība. Varenā Reinas ūdenskrituma radīto troksni dzirdējām jau iztālēm. Uz klints bluķa pašā straumes vidū lepni plīvoja Šveices karogs, tā sagaidot tos ūdenskrituma apbrīnotājus, kas sasēduši nelielos kuģīšos, piebraukuši tuvāk ūdens šļakatām.
Lucernas jaukumu sajutām staigājot pa šarmantajām pilsētas ieliņām. Kādreizējais zvejnieku ciematiņš starp kalniem un ezeru ir tūristu iemīļota pilsēta. Te ir 660 gadu vecais Kapelas tilts, Lucernas lauva, kas nosaukts par pasaules skumjāko pieminekli. Ledāja dārzs ir Šveices ledāju vēsture, kas parādīta interesantā ekspozīcijā.

Visa ceļojuma garumā varējām skatīt varenos Šveices Alpus, kurus vieno cieši blakus pacēlušās augstākās kalnu virsotnes. Uzbraucot Šiltonā, mums pēkšņi „visa pasaule bija pie kājām”. Nav izstāstāms mūsu prieks, kad mākonim aizslīdot, pēkšņi ieraudzījām ledāju.

Netālu no Grīndelvaldes ielejas atrodas Trimmelbaha ūdenskritums, kurš paslēpies kalna iekšienē. Laika gaitā ledus ūdeņi no augstākajām virsotnēm izgrauzuši klintīs ejas, pa kurām tagad kalna dobumā gāžas ūdens kaskādes.

Āres aizas aprises veidojuši senlaiku ledāji, bet vēl šodien ik brīdi to pieslīpē mutuļojošie kalnu upes ūdeņi. Cilvēku roku veidotais ceļš gar upi ļāva arī mums priecāties par klinšu un ūdens savienību.

Lugāno pilsēta atrodas pie pašas Itālijas robežas. Mums, latviešiem, šī pilsēta ir ne tikai skaista kūrortpilsēta, bet arī vieta, kur savas dienas trimdā Kastaņolā vadījuši mūsu dzejnieki Aspazija un Rainis.

Esam priecīgi, ka mums bija iespēja pabūt arī mazajā firstu pundurvalstī - Lihtenšteinā. Kā apliecinājumu par to, ka esam tur bijuši, varējām iegūt arī Lihtenšteinas zīmogu pasē.
Visbeidzot ar pildrežģu mājām, iespaidīgām pilīm un skaistiem dārziem mūs apbūra naksnīgā Nirnberga un Potsdama.

Baudot dabas un kultūras bagātības Šveicē, ikviens guvām arī sev neatsveramu pieredzi kā mīlēt vietu, kurā tu dzīvo, padarot to acīm tīkamu un skaistu, kā prast saglabāt kultūras vērtības tā, lai būtu prieks gan pašiem, gan ārzemju tūristiem.

Kaut arī ir jauki un labi būt tik skaistā un sakārtotā valstī kā Šveice, mēs jau ilgojāmies pēc mājām, jo kā teicis Rainis: „Es izgāju visas pasaules malas, bet nekur nav tik labi kā dzimtenē.”