Ko Ogres jaunieši darījuši vasarā?

Palielināt attēlu

Jau otrajā pusē vasaras trešais mēnesis. Grāmatnīcās parādās arvien vairāk pircēju. Skolas laiks tuvojas… Bet ko Ogres jaunieši darīja visu vasaru?

Zane (15. g.):
– Parasti vasaras pavadu laukos, bet šogad izlēmu arī piepelnīties.  Jūnijā strādāju lielveikalā Elvi par pārdevēja palīgu. Krāmēju maizīti plauktos, saiņoju cepumus, reizēm pārdevu bulciņas… Darba kolektīvs bija draudzīgs un ļoti pretimnākošs. Par nopelnīto naudu apmaksāju ģitārspēles apmācību. Kāpēc strādāju tikai vienu mēnesi? Vasara ir un paliek vasara! Pienāks laiks, kad nebūs trīs mēneši atvaļinājuma… un ko tad?

Kristīne (16. g.) un Edgars (18.g.):
– Šogad, kā jau katru gadu, piepalīdzam vecākiem. Mums ir fantastiski lauki, kas atrodas netālu no Glāzšķūņa – Dindoņi… Zemeņu laikā palīdzējām tās lasīt un pārdot tirgū. Šobrīd tieši to pašu darām ar plūmēm. Neteikšu, ka nopelnījām daudz, bet kādi  5 lati dienā + pusdienas jau sanāca… Ja man jautātu, kas man nepatika šajā darbā, tad atbildētu: pirmkārt – lapsenes, kuras man vienmēr sastādīja kompāniju, otrkārt – vecās „ķotkiņas”! Viņas man krita uz nerviem. Jo īpaši tās ar savu  „Ārprāts, ārprāts, ku’ dārgi… mūsu laikos…”  

Diāna (16. g.):
– Pagājušogad… darba piedāvājumu, cik uziet, bet šogad? Visi it kā sazvērējušies pret mani… Un vēl tie tizlie eksāmeni – visu jūniju izčakarēja! Un tad jau visas vietas aizņemtas. Pat par aukli mani neņēma. Vienīgais, kur izdevās piestrādāt, bija pāris dienas, aizbraucot avenes palasīt. Nopelnīju ar tikai kādus 3-5 latus dienā. Un tie dunduri!!! Oj, labi, ka vismaz draudzene bij līdzi… Citādāk nojūgtos.

Elza (17. g.):
– Jā… Strādāt man nepatīk, bet vajag. Šogad visa vasara Rīgā – Rimi. Tur ir salīdzinoši labs kolektīvs, pietiekama alga. Vienīgi sanāk braukāšana. Strādāju visu vasaru, jo vēlos nopirkt sev fotoaparātu. Fotogrāfija – tā ir mana kaislība… Sapnis. Un tādēļ esmu gatava ziedot kaut vai visu vasaru.