Ogres rajona skolās pirmklasnieku skaits ļoti atšķirīgs 
Palielināt attēluAgrā pavasarī, kad Ogres skolas sāka reģistrēt bērnus mācībām pirmajā klasē, lielākā daļa izglītības iestāžu savas pirmās klases varēja nokomplektēt jau pirmajās divās reģistrācijas dienās. Lai tikai bērns iekļūtu izvēlētajā mācību iestādē, daļa vecāku bija gatavi skolā pat nakšņot, līdz ar to arī neviena Ogres skola par pirmklasnieku trūkumu sūdzēties nevar, gluži pretēji - katrā Ogres skolā ir vidēji divas līdz trīs pirmās klases.
Līdzīga situācija ir arī Ikšķilē, tur gan vecāki rindā pie skolām nestāvēja, taču mācībām pirmajā klasē pieteikts pietiekami daudz bērnu. Ikšķiles vidusskolai, piemēram, pietrūkst vien divu topošo pirmklasnieku, lai izveidotu veselas trīs klases.
Par demogrāfisko situāciju savā pagastā nevar sūdzēties arī Lēdmane, kur skolas gaitas šogad uzsāks 18 bērnu. Līdzīga situācija ir arī Suntažos, tur pirmo reizi uz skolu dosies 14 bērnu.
Krietni bēdīgāka situācija ir turpat blakus esošajā Lauberē. Tur septembrī mācības pirmajā klasē uzsāks vien pieci bērni, līdz ar to pirmā klase Lauberes pamatskolā tiks apvienota ar trešo, kurā arī zinības apgūst vien pieci bērni.
Krapes pamatskola, kurā jau šobrīd ir apvienotas septītā un devītā, kā arī trešā un ceturtā klase, šogad tomēr varēs veidot atsevišķu pirmo klasi, jo mācībām skolā pieteikti astoņi bērni.
Gan Krapes, gan Lauberes pamatskolas pedagoģes, kam turpmāk būs jānodarbojas ar apvienoto klašu skološanu, neuzskata, kas tas kaut kādā veidā varētu ietekmēt izglītības kvalitāti, tāpat arī skolotājas ir apņēmības pilnas ar visiem sev uzticētajiem pienākumiem tikt galā ļoti veiksmīgi.
Lai arī ārēji no mazo skoliņu pedagogiem staro optimisms, iekšēji tomēr skolotāji ir satraukti, ka pavisam drīz viņiem darba šajās skolās vairs varētu arī nebūt. Ogres rajona izglītības pārvaldes vadītāja Ruta Krūkle gan uzskata, ka satraukumam nav pamata, jo likumdošana paredz, ka skolu nedrīkst likvidēt, ja tajā zinības gūst vismaz 50 bērni. Protams, tas, vai skola pastāvēs, lielā mērā atkarīgs arī no konkrētās pašvaldības ieinteresētības, un nav ko noliegt - arī maciņa biezuma.
Latvijas pieredze liecina, ka mazajos pagastos, kur skola visbiežāk ir vienīgais visas tuvākās apkārtnes kultūras centrs, pēc tās slēgšanas iestājās dziļa depresija. Cilvēki, kam ir tāda iespēja un arī apņemšanās, šādus pagastus visdrīzāk pamet, bet tie, kam tādas nav, turpina ļauties nolemtībai.
Kāda Latvijas statistikas kompānija ir paspējusi aprēķināt, ka paies pieci līdz septiņi gadi, kad ar skolām būs tāpat kā tagad ar bērnudārziem. Arī tos deviņdesmitajos gados masveidā slēdza ciet bērnu trūkuma dēļ, bet šobrīd gadiem jāstāv rindās, lai mazuli varētu ievietot kādā pirmsskolas izglītības iestādē.
2008. gada 21. augustā, 08:14, Jauniešiem
Ginta Tarvida
