Mārtiņš Sirmais kopā ar bērniem cep veselīgu maizi

Vairāk attēlu galerijā

16.aprīlī Jaunogres vidusskolā pie 6.klases skolēniem viesojās raidījuma “Sirmā ēdienkaratē” vadītājs pavārs Mārtiņš Sirmais. Viņš pastāstīja par dažādiem produktiem, to sastāvu, pagatavošanas īpatnībām un ietekmi uz veselību. Pēc sarunas visi devās uz skolas ēdnīcu, kur kopīgi pagatavoja saldu un veselīgu maizi.

Jautājumi bira kā no pārpilnības raga! Vienprātīgi veselīga uztura tabulā tika iekļauti augļi (protams, svarīgi, lai tie būtu mūsu pašu un nogatavojušies dabīgi – saulē), salāti, kuros patiešām ir daudz vitamīnu, dārzeņi, piena produkti, gaļa (atkarīgs, kā liellops, teļš vai vista ir audzēta), graudaugi, kuri uztura tabulā aizņem lielāko daļu, sēnes (savvaļas un siltumnīcas), kā arī svaigas zivis.

Par neveselīgu uzturu domas dalījās, jo daudzi pārtikas produkti satur gan veselīgas, gan neveselīgas pārtikas sastāvdaļas. No somas kāds skolnieks izvilka maizes grauzdiņus, kurus visi  atzina par ļoti garšīgiem un iecienītiem. Pavārs palūdza, lai zēns izlasa paciņas otrā pusē uzrādītās sastāvdaļas, atšķīra līdzpaņemto grāmatu par pārtikas piedevām un citēja, ko veselībai nodara pievienotā ķīmija. “Nekā laba tur nav,” rezumēja Martiņš, “bet, ja organisms prasa, tad ēst var, tikai ar mēru.”

Pusaudžus interesējās arī par citiem pārtikas produktiem, kurus viņi lieto ikdienā. Piemēram, kura šokolāde – melnā vai baltā – ir labāka, vai cepumi ir veselīgi, kā gatavo želejkonfektes, vai saldajā sieriņā “Kārums” ir biezpiens, no kā sastāv piens “Lāsēns” ar šokolādes garšu, vai košļājamās gumijas ir veselīgas, vai būtu ieteicams ēst saulespuķu sēklas? Skolēni bija pārsteigti, ka šokolādi pagatavo no Brazīlijas riekstiem līdzīgām pupiņām, kuras sapresē un sadala, veidojoties kakao pulverim un eļļai. “Melnā šokolāde ir veselīgāka, jo tajā ir mazāk cukura, tā ir rūgtāka, līdz ar to tai ir intensīvāka garša, tāpēc to daudz nevar apēst,” viņš atbildēja, “bet “Lāsēnu” gatavo, novārot pienu, kā rezultātā tas zaudē vērtīgās barības vielas, pievieno garšas piedevas – kakao pulveri vai citus un vēl dažādās ķīmiskās pārtikas piedevas.”

Arī par košļājamo gumiju lietošanas ietekmi uz veselību bērni bija pārsteigti, jo reklāmās taču sakot, ka nav nekā labāka. “Vai tad jūs vēl nezinājāt, ka tas, ko rāda reklāmās, nav taisnība?” smaidot vaicāja Mārtiņš. “Iespējams, kādā momentā košļenes ir noderīgas zobiem, bet kuņģim gan tās ir kaitīgas.”

Pēc sarunas klasē skolēni ar pavāru devās uz skolas ēdnīcu, kur tika pagatavota graudu maize. “Lai nebūtu jāēd ēdiens ar ķīmiju, pašam jāgatavo,” sākot darbu pie maizes cepšanas, teica Mārtiņš, “gatavojot galvenais ir to darīt ar prieku!”
Uz galda kopā jaucās diedzēti graudi, rudzu un kviešu milti, raugs, eļļa, rozīnes un ūdens, no mīklas veidoti mazi kukulīši.

6.klases skolnieks Edvards bija ļoti priecīgs par iespēju tikties ar Mārtiņu Sirmo. “Abi ar mammu skatāmies viņa raidījumus, paši pat taisījām zupu un salātus pēc viņa receptes,” atcerējās Edvards, “šodien daudz ko uzzināju – par mēli, kura tās daļa par kādām sajūtām atbild, no kā sastāv šokolāde.” Arī viņa klasesbiedrs Ņikita pēc tikšanās apgalvoja, ka nu vairāk ēdīšot piena produktus. Ņikita skatoties Mārtiņa raidījumus, pat picu mājās izcepuši pēc Mārtiņa dotās receptes.

Mārtiņš Sirmais atzina, ka nekāds pavārmākslas ģēnijs neesot un pirmās zināšanas par uzturu un ēdieniem ieguvis, mācoties Smiltenes tehnikumā par ēdienu gatavošanas tehnologu. Viņš dodas pie skolēniem visās Latvijas skolās. “Protams, bērni lauku skolās un pilsētā atšķiras. Laukos katrs ikdienā dzer neapstrādātu pienu, ķīmijas lieto daudz mazāk, bet pilsētās daudzi neko nezina par veselīgu uzturu, toties pilsētā bērni ir atvērtāki,” novērojis M.Sirmais. Par to, kāpēc Mārtiņš dodas pie skolēniem un runā par veselīgu uzturu, viņš atbild: “Valsts līmeni grūti kaut ko mainīt cilvēku ēšanas paradumos, tāpēc vienīgā iespēja – ar viņiem runāt. Mani aicina ciemos un es pats piesakos, cilvēki klausās, jo mani ir redzējuši televīzijā. Man interesē viņu domas, lai es, ikdienā strādājot, varētu izpildīt viņu prasības, kā arī, protams, ir neliela misijas apziņa.”