Topošie elektronikas tehniķi no Ogres Lietuvas rūpnīcās
Ogres Profesionālās vidusskolas elektronikas specialitātes audzēkņi kopā ar pasniedzējiem par «Leonardo da Vinci» programmā iegūto finansējumu Lietuvā četru nedēļu laikā guva vērtīgu pieredzi savā nākamajā profesijā un iepazinās ar valsti.
Ogres Profesionālās vidusskolas projektu vadītāja Sigita Jasinska stāsta, ka, rakstot projektus un gūstot Eiropas Savienības finansējumu, iespēja apmeklēt dažādas valstis un iepazīties ar apgūstamās profesijas niansēm laiku pa laikam tiek dota visu specialitāšu labākajiem skolēniem. Šoreiz finansējumu guvis projekts «Izglītojamo praktisko iemaņu attīstīšana ES dalībvalstīs», un tā ietvaros uz Lietuvu devās izglītības programmas «Elektronika» uzcītīgākie audzēkņi – Jānis Griķis un Dmitrijs Drobenkovs no 4.kursa, Artūrs Lācis no 3.kursa un Rolands Tīss no 2.kursa. «Audzēkņiem apgūstamajā profesijā ir gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas, bet trūkst pieredzes darbā ar jaunākajām tehnoloģijām un metodēm, kura ir nepieciešama konkurētspējas paaugstināšanai darba tirgū,» stāsta S.Jasinska.
«Lietuvā elektronikas rūpniecība jau no padomju laikiem ir labāk un daudzveidīgāk attīstīta nekā Latvijā. Piemēram, Viļņā ir piecas rūpnīcas, kas ražo elektronikas un elektrotehnikas izstrādājumus - skaitītājus, modemus, spēka iekārtas, iespiedplates, transformatoru augstsprieguma spoles un citus,» stāsta pasniedzējs Aldis Emoliņš.
Rūpnīcās audzēkņi iepazinušies ar ražošanas procesu, piemēram, bijis interesanti vērot, kā top iespiedplates, mikroshēmas un alkohola akcīzes markas.
«Apmeklējot Lietuvas uzņēmumu, kurā ražo iespiedplates, pārliecinājāmies, cik daudz procesu ietverti šo produktu radīšanā. Rūpnīca ir būvēta un ar iekārtām apgādāta padomju laika astoņdesmitajos gados. Par spīti tam, ka uzņēmuma iekārtas ir tikai daļēji atjauninātas, uzņēmums diezgan sekmīgi darbojas, aizpildot pieprasījumu jaunu produktu prototipu un vidēja lieluma pasūtījuma partiju izpildē. Mums bija iespēja vērot šos procesus tuvplānā. Redzējām, kā iespiedplatēm izgatavo metalizētos celiņus, kā ar automātiskajiem robotiem urbj caurumus un frēzē atveres. Garās rindās stiepās dažādās kodināšanas, metalizācijas un citu procesu vannas ar automātiskajiem iekraušanas un izkraušanas manipulatoriem. Visus procesus ir grūti uzskaitīt. Pārsteigums bija pašās beigās, ieraugot glītu iespiedplati, kas radusies visu šo procesu rezultātā. Līdzīgi kā citi uzņēmumi, arī šis ir gatavs ražot iespiedplates elektronikas amatieriem, tikai pasūtījuma tehniskajam noformējumam ir jāatbilst mūsdienu prasībām. Tas nozīmē, ka jaunajiem elektronikas speciālistiem jau skolas laikā vajadzētu apgūt CAD datorprogrammas,» stāsta Aldis Emoliņš.
Kauņā atrodas fizikas un elektronikas institūts, kas veic dažādus pētījumus. Lekcijās audzēkņi iepazinušies ar mikroshēmu uzbūvi, un tas bijis sarežģīts, toties interesants process. Spilgti iespaidi gūti arī Viļņas elektrostacijas muzejā – kādreiz Viļņas termoelektrostacija bijusi modernākā plašajā Krievijā.
Četru nedēļu laikā visi audzēkņi guvuši apstiprinājumu tam, ka izvēlējušies īsto profesiju.
2007. gada 7. decembrī, 18:53, Jauniešiem
Ogrenet



