Uz skolu iet ar koka karoti

Palielināt attēlu

Un vēl kādu karoti – lielāku par pašu! Nez, cik ilgi tāda karote jāgrebj, bet pasmelt ar to var daudz. Divas māsīcas – Krista un Justīne Kalniņas  – Lauberes pamatskolā ar koka karoti ieradās ne jau tādēļ, ka pirmās gribētu izsmelt visu skolas katlu. Viņas vienkārši gribēja ilustrēt savu sakāmo.

Ko gan māsīcas gribēja teikt? Izrādās – pastāstīt pasaku. Tā, lai citi varētu uzminēt, kāds ir tās nosaukums. Tā kā viņas sauca: “Mamm, kur mana lielā karote?” – pasaku uzminēt nebija grūti. Ja Vinnijs Pūks iesprūst alā, arī viegli atpazīstams – viņš ir no Milna grāmatas. Bet ar dažu citu skolēnu atveidoto tēlu bija vairāk galva jāpalauza. Piemēram, zaķītis lēkā un lēkā, visi smejas, bet nevienam neienāk prātā, ka viņš izkāpis no pasakas “Zaķis un sals”.
Jā, kāpēc gan Lauberes pamatskolā bija jārāda pasakas? Tādēļ, ka tā ir tradīcija – jau ceturto gadu 1.–5.kašu skolēni reizi gadā iet uz skolu rādīt un stāstīt pasakas, jo pasaku rīts nemaz citādi nevar sākties! Skolotāja Valda Pilāne domā, ka gatavošanās pasaku rītiem mudina vairāk lasīt pasakas un rosina skolēnu fantāziju. Galu galā – pasaka ir riekstam līdzīga: pārkod čaumalu un atrod kodolu!