Itāļiem un latviešiem ir kopīgas pasakas

Iemantoti jauni draugi, iespaidi, bet galvenais pieredze – citāda nekā ikdienā. Tas viss tika iegūts vasaras nogalē notikušajā Ogres mākslas skolas rīkotajā projektā – jauniešu apmaiņā „Ceļojums pasakā”. Ceļojums notika ne tikai katras tautas pasaku valstībā, jauniešiem atspoguļojot to spilgtos gleznojumos, bet arī ogrēniešu viedokli par to, kā tad mūsdienu multimediju ērā bērnu ieinteresēt ar pasakām?

Projekts tapis sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru „Jaunatne”. Tā ietvaros jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Portugāles un Slovākijas radoši, izglītojoši un atraktīvi pavadīja deviņas dienas, iepazīstot cits citu, iespējams laužot iepriekš pastāvošos maldīgos uzskatus par dalībnieku pārstāvētajām valstīm.

Dalībnieki no dažādām valstīm darbojoties jauktās grupās. Sākumā tika diskutēts par to, vai mūslaikos vispār ir nepieciešams lasīt pasakas? Vai tās domātas tikai bērniem? Un ko tās mums sniedz tagad? Vēlāk ielu interviju laikā ārzemju jaunieši, nedaudz palīdzot arī vietējiem dalībniekiem, iegūt atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Tas nebūt nebija viegli, ņemot vērā, ka vairākums aptaujāt ogrēniešu angļu valodu neprata, tomēr reizēm bija atsaucīgāki pat par pratējiem. Latviešu dalībniekiem tulkojot atklājās interesanti fakti, piemēram, jaunās māmiņas pārsvarā teica, ka savam mazulim lasa vai drīzumā sāks lasīt pasakas, bet, bērnam augot, datoru netaisās pirkt vispār. Jaunieši gan diemžēl pārsvarā pasakas vairs neatcerējās vai arī lasīja tās tikai skolā. Toties pieaugušie bieži lasīja paši un atminējās savu pirmo pasaku.

Savdabīgi tika veidoti teātri ar tautas pasaku mūsdienu versijām, kad, piemēram, vērpjamais ratiņš pārvērtās par datoru, kas bojā redzi jaunajai princesei, ko redzot, princis vairs nekad nelika tai strādāt pie datora. Atklājās arī līdzīgi sižeti it kā tālu valstu pasakās kā, piemēram, Itālija un Latvija.

Par spilgtāko aktivitāti izvērtās pasaku ilustrāciju gleznošana, kad jaunieši, strādājot pārī ar citas valsts pārstāvi, mēģināja atspoguļot vizuāli kopīgu pasakas redzējumu. Tie izvērsās visai dažādi – gan abstrakti emociju darbi, gan figurālās kompozīcijas. Grūtākais bija pats sākums, kad jāizveido kopīga skice, kas diviem cilvēkiem nemaz nav viegli izdarāms...

Īpaši bija katras valsts kultūras vakari, kad dalībnieki rādīja, viņuprāt, svarīgākās lietas, kas atspoguļo viņu valsti, kā arī prezentēja raksturīgāko pasaku. Baudīti tika arī nacionālie ēdieni, tostarp portugāļu cepumi, kurus cepusi dalībnieka vecmamma, bet itāļi no līdz paņemtajām sastāvdaļām „pasta” gatavoja uz vietas.

Lai gan ne viss notika kā iepriekš plānots projektu rakstot, arī pārmaiņas un atkāpes no plāna sniedza rezultātu. Šī jauniešu apmaiņa veicināja dalībniekus pilnveidot prasmes sadarboties vienota mērķa labā, kā arī jauniešu iniciatīvu. Un, iespējams, šeit gūtā pieredze mudinās kādu no dalībniekiem pašu rakstīt projektus un izmēģināt līdera lomu tajos.

Ilona Nukševica