Skolām-pilīm nepieciešams samazināt līdzfinansējumu

Šodien Bauskas rajona Skaistkalnes vidusskolā Latvijas Piļu un muižu asociācijas sanāksmē skolu un pašvaldību vadītāji, kuru mācību iestādes atrodas bijušo muižu kompleksos sprieda par to, ka skolām, kas atrodas bijušo muižu kompleksos, realizējot Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus, nepieciešams samazināt līdzfinansējumu.

Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece informēja, ka pašvaldībām, kurās atrodas skolas, nepietiek finansējuma vēsturisko ēku restaurācijas darbiem, bet piedaloties ES finansētos projektos, nepieciešams 25% līdzfinansējums. Sanāksmē izskanējis viedoklis līdzfinansējumu skolām, kas atrodas piļu un muižu ēkās, samazināt līdz 5%.

Skolu un pašvaldību viedokļi vēl tiks apkopoti, bet rezolūciju plānots pieņemt pilīs un muižās izvietoto skolu direktoru padome sēdē 1.martā.

Vienīgā skola Ogres rajona, kas daļēji atrodas pilī, ir Suntažu vidusskola un tās direktore Astrīda Ārmane atzina, ka  bijušās Suntažu muižas kungu mājas saglabāšanai ir nepieciešami lieli līdzekļi. "Pašlaik tiek remontētas bibliotēkas telpas," informēja A.Ārmane. "Izvēloties grīdas segumu un tapetes centāmies, lai telpas pēc renovācijas nezaudē savu vēsturisko šarmu. Visgrūtāk gāja ar griestiem, jo tie ir velvēti. Bibliotēkā drīzumā būs arī jauni logi. Liels remonts nepieciešams ne tikai pils iekšpusē - jālabo vētras papostītais jums un jārestaurē pils fasāde."

Sanāksmes dalībnieki arī pauduši viedokli, ka šīs skolas nevarot atļauties to, ko var mācību iestādes, kas atrodas "parastās" ēkās - nevar ievērot tehniskos, ugunsdrošības un sanitāros noteikumus, kā dēļ jāmaksā sodi. Savukārt ierīkot dienasgaismas apgaismojumu pilī būtu "vardarbība", tāpat arī ielikt plastmasas logus, piebilda Vāverniece.

Skolu un pašvaldību vadītāji cerot uz izpratni, jo audzinot bērnus kultūrvēsturiskās ēkās, veicina kultūras mantojuma un latviskuma saglabāšanu.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe  informēja, ka skolu vadītāji ir satraukti par situāciju, ka valdība pilis redz tikai kā spožus tūrisma objektus vai nekustamos īpašumus, ar kuriem spekulēt.

"Tas, ka vairāk nekā 120 mācību iestādes strādā šajās vēsturiskajās celtnēs, no kurām ļoti daudzas ir atzītas par valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem, paliek pilnībā nepamanīts," apgalvoja asociācijas pārstāve.

Skolu vadītāji esot neapmierināti, ka arī Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadales programmās 2007.-2013.gadam nav paredzēti līdzekļi, par kuriem pilnvērtīgi apsaimniekot senās celtnes.