No 1.marta slimot aizliegts

Palielināt attēlu

Pagājušajā nedēļā par sevi lika manīt veca vaina, ko medicīnā dēvē par hroniskas slimības saasinājumu, – kārtējais taisnās zarnas gļotādas plīsums. Jutos slikti un par visu vairāk uztraucos, lai tikai nav jādodas pie ārsta. Kas tad man, pieredzējušai medicīnisko iestāžu pacientei, radīja tik paniskas bailes?

Nebūtu vērts rakstīt, ja uztraukums būtu saistīts tikai ar gaidāmajām pārbaudēm (kaut gan šajā gadījumā tās nav vienkāršas un nesāpīgas) un iespējamo operāciju. Varbūt kādam manis teiktais liks noskurināties, bet operāciju zālēs esmu visai biežs viesis un eju uz turieni ar smaidu. Zinu - dakteri salāpīs un atkal varēs mierīgi dzīvot tālāk. Tiesa gan, ar katru nākamo reizi (nu jau sešas aiz muguras) risks pieaug un nav tālu arī līdz invaliditātei. Tas, kā teikt, Dieva rokās, bet stāsts šoreiz nav par to.

Šausmas mani pārņēma tajā brīdi, kad, ielūkojoties Ogres rajona slimnīcas mājas lapā, konstatēju, cik maksā izmeklējumi, lai ārsts noteiktu precīzu diagnozi. Ar manām izjūtām un līdzšinējo pieredzi ir daudz par maz. Un, ja nu asiņošanas un sāpju iemesls ir pavisam cits, nevis taisnā zarna? Nevar taču slimnieku likt uz galda un mesties virsū ar skalpeli, ja skaidri nav zināms, vai tas nepieciešams. Varbūt šoreiz var iztikt bez radikālas iejaukšanās?

Aptuvenais izmeklējumu kopums, ko parasti manas diagnozes noteikšanai veic ārstniecības iestādē, ir šāds. Tiek ņemtas vērā arī pavadošās kaites – piem., hroniskais duodenīts (kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums) utt.

Gastroskopija – Ls 35 (ar biopsijas noņemšanu – Ls 45)
Vēdera sonogrāfija – Ls 10
Rektālā digitālā izmeklēšana – Ls 10
Dažos gadījumos ir veikta kolonoskopija ar biopsijas noņemšanu – Ls 50

Neiztrūkstošas ir dažādas analīzes.
Pilna asins analīze – Ls 1,70
Pilna urīna analīze – Ls 1,70
Slēptās asinis fēcēs – Ls 1,10 utt.

Elektrokardiogrāfija – Ls 3

Tikai ļoti aptuveni rēķinot, summa sniedzas pāri 120 latiem. Jārēķinās arī, ka  ārsts nepieciešamības gadījumā var nozīmēt arī citus izmeklējumus. Ja jāliekas slimnīcā, tad plus vēl Ls 3 par katru pavadīto dienu. Tas šobrīd, bet pēc 1.marta maksa par uzturēšanos slimnīcā sasniegs jau Ls 12 par diennakti. Tā valdība nolēmusi. Desmit dienās, kas parasti paiet pēc operācijas, tēriņš sasniegtu Ls 120 plus pati operācija Ls 30  plus Ls 120 par iepriekšējiem izmeklējumiem. Secinājums: ja jau šobrīd nevaru atļauties samaksāt par ārstēšanos 120 - 150 latu, tad 270  latu vēl jo mazāk.

Šaubos, vai ģimenes ārsts man dāsni rakstītu norīkojumus uz nepieciešamajiem izmeklējumiem. Labākajā gadījumā gaidītu vairākus mēnešus rindā... Diez vai arī izdaudzinātā aprūpe mājās pēc operācijas sanāktu daudz lētāk? Kurš tad mediķim, kas dosies uz mājām pie slimnieka,  apmaksās transporta izdevumus un norēķināsies par veiktajām manipulācijām? Taču jau pats slimnieks. Un nez vai kvalificētais mājas aprūpētājs man spēs būt blakus, kad tas  nepieciešams. Pēcoperācijas periodā mēdz būt arī dažādi sarežģījumi, kad ar tuvinieku pasniegtu ūdens glāzi vien nepietiek...

Brīžiem šķiet, ka mūsu valdība par daudz saskatījusies ārzemju seriālus, kur ģimenes ārsts ierodas pēc pirmā uzaicinājuma, mājastēvs izraksta čeku vai pārcilā dolāru paciņas, bet smaidīga apteksne apčubina sirdzēju. Pazīstu Ogrē vienu onkoloģisku slimnieci, gulošu invalīdi, kura medmāsiņu no dziednīcas “Mālkalne” gaida atnākam jau vismaz piecus (!) gadus. Ģimenes ārsts solījis, ka viņa ieradīsies paņemt analīzes...

Jāsaka, paldies Dievam, ka šoreiz kaut kā tiku cauri, vien sapērkoties aptiekā zāles par aizlienētiem 15 latiem, jo pastāvīgā darba un regulāru ienākumu man nav. Tāpat kā  daudziem citiem šajos ekonomiskajos apstākļos, arī man no slimnīcas jāturas pa gabalu. Bet kā rīkoties tad, ja operācija būs vienīgais glābiņš un bez tās nevarēs iztikt? Vēl jau nevar zināt, vai tā jau iespaidīgās cenas par izmeklējumiem saglabāsies arī pēc liktenīgā 1.marta. Ja nu pieaug arī tās? Vispār jau vienalga...