Janvāra pārdomas

Palielināt attēlu

Janvāris nu ir ieguvis pavisam citu nosaukumu – ja agrāk bija ziemas mēnesis, tagad ir revolūciju mēnesis! Jau otro reizi 13. janvārī cilvēki rīkoja protesta akcijas pret valdību, tikai ar to atšķirību, ka 1905. gadā viņus apšāva. Žēl gan, vai ne?

Ja ļoti godīgi, grautiņu veicējus es neatbalstu. Kā sacīja skolotājs Ilmārs Bule: „Pamētāt bruģi pa Saeimu ir viena lieta, bet izlaupīt veikalus un demolēt mašīnas – pavisam cita.”

Aizdomājoties dziļāk, tomēr ir arī jāpavērtē tas, līdz kam mēs esam nonākuši. Ja 1991. gada janvārī tur – pie Saeimas nama – tauta pulcējās, lai draudzīgi dziedātu, sildītos un aizsargātu Latvijas valsti no boļševisma, tad mūsdienās...nu, mūsdienās viss ir citādāk. Kam vēl Molotova kokteiļa recepti, lūdzu? Bet varbūt kādu puslegālu šaujamieroci? Ar ko vēl mēs varam novest tos, kas mūs šādi ir noveduši? No vienas puses, jā, nejauki jau, bet arī paši „cietušie” – deputāti un ministri – pārsteidz ar savu nekaunību. Kāpēc bija jānoliedz asaru gāzes un gumijas ložu izmantošana? Neviens jau nesaka, ka lietot speclīdzekļus bija nepareizi, bet šaubas rada Segliņa kunga izteikumi par to, ka policija bija gatava (kas ir acīmredzama nepatiesība, tomēr policistiem nekādu vainu uzvelt nedrīkst – viņi tur vīrišķīgi stāvēja un darīja savu darbu), ka šie iepriekšminētie speclīdzekļi nav lietoti. Kāpēc ir mums jāmelo, ja par patiesību neviens cietumā tāpat neliks? Vēl viena problēma šajā sakarā: man ļoti riebjas www.masunekartibas.lv mājaslapa. Jā, vainīgos vajag noķert. Lai to dara policija – tas ir viņu darbs. Lai meklē pasu dienestos, lai strādā, lai arestē, lai nopratina! Bet nevajag atkārtot padomju laikus un izsūtīšanas, kad kaimiņš kaimiņu un brālis brāli nodeva čekā, kad visi baidījās no stukačiem. Vandālisms ir slikts, bet nodevība man liekas daudzkārt ļaunāka. Galu galā – kas bez vainas, lai pats met pirmo akmeni.

Lai kā arī nebūtu, Godmani es cienu. Atšķirībā no pārējiem ministriem viņš ir pierādījis savu inteliģenci, darbības spējas un oratora mākslu. Žēl, protams, ka aizdevuma līdzekļi tiek iepludināti bankās, nevis, piemēram, ielikti ceļu remontā vai māju siltināšanā, kas dotu tūlītējus rezultātus taupīšanas nolūkos, darbu cilvēkiem un tādējādi arī iespēju atkopties valstij, jo kas gan cits maksā nodokļus, ja ne paši cilvēki. Tagad jau, protams, var runāt par ārkārtas vēlēšanām un par to, ko mēs tajās ievēlēsim. Vairums vēlas redzēt tur „Saskaņas Centru” kas nebūtu pareiza izvēle, jo viņi var gan būt sakarīgi cilvēki, bet viņus tomēr ietekmē Krievijas politiķi, lai kā mēs arī nevēlētos, lai tā notiek. Visdrīzākais, sāciet labāk pierast, ka nāksies runāt arī krieviski, jo lielākā daļa cilvēku, kuri balsotu par kādu no pārējām jaunajām partijām vai arī par to pašu LPP/LC,  vienkārši neaizies uz vēlēšanām. Tomēr, ja nu jūs esat pilngadīgi ārkārtas vēlēšanu brīdī, tad aizejiet un nobalsojiet. Ja neesat – tad paskatieties, lai tie, kas jums apkārt, patiešām aiziet un nobalso. Tikai tā mēs varam panākt kaut kādu labumu Latvijai un paši sev, jo neaizejot un nenobalsojot mēs tikpat labi ievēlam Saskaņas centru un turpinām krīzi. Tad mums pat nav ko vainot...

Kristaps Resnais,
Taurupes vidusskolas 12.klase